Tradīcijās mainīgs
Viens no pirmajiem, neordinārajiem tirdziņiem pirms astoņiem pavasariem notika Berga bazārā. No krāmu un antīko lietu tirgus tas drīz vien pārtapa par zemnieku produkcijas tirdziņu, kurš darbojas divas reizes mēnesī - otrajā un ceturtajā sestdienā. Idejas autors - šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš jau Kanādā bija līdzdarbojies līdzīgā pasākumā Naži un dakšas, kad restorāni sadarbojās ar zemniekiem. Pirms tam M. Rītiņš ar Anitru Toomu divas sezonas bija rīkojuši Zaļo tirdziņu Vecrīgā. Galvenā atšķirība no citiem tirgiem - Latvijā ražotās, bioloģiskās produkcijas piedāvājums. «Šopavasar uzsākām devīto sezonu,» stāsta Berga bazāra tirgus koordinatore Irita Antoneviča. Pēdējos gados zemnieku ekoloģiskā un bioloģiskā produkcija nopērkama ļoti daudzos tirdziņos, arī lielveikalos, ekoloģiskajos veikalos un tiešajā tirdzniecībā. Berga bazāra tirgus apkārtējo namu iemītniekiem ir praktiska iespēja nopirkt kvalitatīvu pārtiku pie pazīstamiem zemniekiem un iecienītiem pārtikas ražotājiem. Pircēju loks ir pastāvīgs, bet pārdevēji gan mainās. Pārtikas ražotāju tirgus darbojas no septembra līdz jūnijam, bet vasarā pieprasītāki ir amatnieku izstrādājumi, jo tad tirgū vairāk apgrozās tūristi, kuri ļoti labprāt izvēlas Latvijas ražojumus kā suvenīrus.
«Jaunie mājražotāji mums pirmajiem piezvana un izsaka vēlmi piedalīties tirgū, papētīt pieprasījumu,» informē I. Antoneviča. Gan Berga bazārā, gan Kalnciema ielas kvartāla tirdziņā blakus pārtikas produktiem vietējie amatnieki tirgojas ar modes aksesuāriem, rotaslietām, bērnu rotaļlietām, kā arī mājās gatavotiem kosmētikas līdzekļiem no dabas produktiem - krēmiem, ziepēm.
Lauki ienāk pilsētā
Sākotnēji pieteiktajā formātā - ekoloģiska vietējo zemnieku produkcija, slow food ēdināšana plus amatnieku izstrādājumi - tādā veidā ar Berga bazāru spēcīgi konkurē Kalnciema kvartāls Pārdaugavā, kur tirdziņi notiek ik sestdienu. Jau sesto gadu ar tematiskiem pasākumiem un kultūras programmu Kalnciema kvartālam izdodas pulcēt pircēju pūļus. Arī Mārtiņš Rītiņš ar savu komandu rosās Kalnciema ielas kvartāla tirgū un jau marta beigās cer realizēt slow food aleju.
Cenu ziņā demokrātiskāks ir Brāļu tirgus, kas pēc grafika darbojas Rīgā pie lielveikaliem un arī dažādās Latvijas pilsētās. «Brāļu tirgus ir Latvijas zemnieku, amatnieku, mājražotāju un mazo ražotāju tirgus, kur ir iespēja savus darba augļus nodot citam un ir organizēts, lai satuvinātu un pulcētu tos, kuri grib un prot sadarboties,» tā teikts mājaslapā. Tā organizatore Ilze Mauriņa nevēlējās komentēt darbības principus, taču, kā informēja kāda tirgus dalībniece, medus pārdevēja no Bauskas, viņa ļoti labprāt izmanto šo tirdzniecības iespēju, jo lieliski varot paplašināt savu pircēju loku, kā arī izglītot viņus.
«Vairāk nekā gadu piedalos Brāļu tirgū, bet man liekas, ka vajadzētu pamainīt grafiku - vietas un laiku, lai iegūtu vairāk pircēju. Piemēram, ceturtdienās tirdziņš notiek pie Maxima Imantā, un man ir pastāvīgi pircēji. Bet cik tad medu bieži pērk? Ja paņem lielāku daudzumu, tad jau pietiek ilgākam laikam. Bet, tā kā tur tirgus notiek ceturtdienās pa dienu, pārsvarā nāk iepirkties pensionāri. Tik lielā mikrorajonā būtu labi, ja tirgus notiktu brīvdienās, tad būtu vairāk pircēju,» domā medus pārdevēja.
Kāpēc tik dārgi
Berga bazāra tirgū pārtikas ražotāja dalības maksa ir 15 eiro, Kalnciemielā pastāv diferencēta dalības maksa.
«Stereotips ir viedoklis, ka Berga bazārā viss ir dārgs,» noliedz I. Antoneviča. Latviešu mentalitātē gan ir nekaulēties par preci, maksāt prasīto cenu un pēc tam purpināt, ka par dārgu. «Tirgotāji savu preci piedāvā bez starpniekiem. Līdzīgi ražojumi veikalos ir jau ar pavisam citu uzcenojumu. Piemēram, visi sašutuši, ka sukādes ir dārgas, bet, ja pašam vajadzētu izaudzēt ķirbi, to ar rokām sagriezt, izžāvēt un pēc tam iesaiņot, aizvest uz tirgu, tad gan domas mainītos,» zina stāstīt Berga bazāra koordinatore. Viņa arī stāsta par gaļas kvalitātes atšķirībām, sieru un maizes daudzveidības piedāvājumu, kas ir zemnieku tirdziņos, bioloģisko saimniecību piedāvājumos.
To apliecina arī kazu saimniecības Līcīši saimnieks Aivars Liepiņš. Par vietu Centrāltirgū trīs reizes nedēļā viņam mēnesī jāmaksā aptuveni 285 eiro, un, lai kaut nedaudz varētu pelnīt, tirgū uzcenojumam jābūt 30%, kas pircējam jau liekas nesamērīgi daudz. Ja uzcenojums ir 20%, izdevumus viņš nevar nosegt. Tāpēc tirgotāji kooperējas. Līdzīgi rīkojas arī rokdarbnieki Kalnciema kvartāla tirgū, kas divatā paņem vienu tirdzniecības vietu. No tā gan cieš preces pārskatāmība.
Kvantitāte un kvalitāte
Medus pārdevēja no Bauskas, kura regulāri piedalās Brāļu tirgū, uzskata, ka Kalnciema kvartāla un Berga bazāra tirgū pastāv «savējo» būšana un citi tirgotāji nemaz tik viegli nevar iekļūt apritē. Irita Antoņeviča no Berga bazāra informē, ka viņas uzdevums ir koordinēt, lai būtu līdzsvars dažādu preču grupu piedāvājumā. «Ja gadās, ka piesakās, piemēram, astoņi gaļas pārdevēji, tad diemžēl kādam jāatsaka, jo vietu skaits ierobežots un tad nebūtu iespējams atkal piedalīties citu produktu piedāvātājiem. Bet preču dažādība ir katra tirgus vilinājums.» Tirgus koordinatore Irita Antoneviča bieži vien atsakot ne tikai vietas trūkuma dēļ, bet arī produkcijas kvalitātes dēļ. «Jo īpaši tas attiecas uz amatniekiem. Krīzes laikā saradās daudz rokdarbnieku, kuru ražojumi neatbilda mūsu koncepcijai.»
Sava veida konkurence starp tirgiem pastāv. Katram pārdevējam ir sava sekotāju «svīta», kuri jau nepastarpināti sazinās un dodas pie pārdevēja tur, kur tajā brīdī viņš atrodas. Pircēja ziņā ir izvēlēties, uz kuru no tirgiem doties. Pārtikas produktus iegādāties pircējs izvēlas tuvāk savai dzīvesvietai. «Ja strādātu kopā, rezultāti būtu vēl labāki,» uzskata I. Antoneviča un uzsver: «Tirgotājiem transporta izmaksas būtu mazākas, ja vienlaikus viņi varētu nodrošināt savu preču piegādi vienā piegājienā vairākiem tirgiem.»