rakstniece, izstādes idejas autore
Sava pēdējā romāna Viņpuse pierakstos Dzintars Sodums nosauc mūsu laikmeta drazas: «Prātu tiecas pildīt dzeltenā prese, populāras izglītības drazas, mazpilsētas tenkas, lipīgas dziesmas. Reklāmas, pilsoņu, nacionālisma, korporāciju cēla grāla leksika. Velna pasaules leksika - apdrošināšanas sabiedrības, pedlars (mantu tirgotāji ar ratiņiem), Freuds...» Tām pretī Sodums lika pacietīgu darbu latviešu valodas ķēķī. Viņš nekaunējās tajā mazgāt dižgaru traukus. Pazemība mūžības priekšā. Izstāde Sodums. Uliss. Vīrieša ceļojums aicina izkāpt no laikmeta drazām. Ielūkoties valodas ķēķī un ieraudzīt, kā tur rotājas rades gaisma. Tur sastapsiet gan Sodumu, gan «šarmanto draņķi» Leopoldu Blūmu - Džoisa Ulisa galveno varoni, ar kuru Sodums dzīvoja kopā visus garos Ulisa tulkošanas gadus. Džoisa Blūms mūsdienu kultūras pasaulē ieviesa starptautisko Blūma dienu 16. jūnijā, datumā, kuru Ulisa vēstījumam Džoiss izvēlējās, jo 1904. gadā šajā dienā satika savu sievu Noru Bārnaklu. Blūma dienu iedibināja kritiķis Džons Raians un rakstnieks Flens O'Braiens, 1954. gada 16. jūnijā ar Ulisa lasījumiem Dublinā veicot savdabīgu svētceļojumu pa romānā aprakstītajām vietām. Kopš tā laika Blūma diena atzīmēta Īrijā, Amerikā, Ungārijā, Itālijā, īpaši Triestē, kur Džoiss rakstīja Ulisu. Šogad Blūma dienai pievienojas arī Latvija, Rīga, Bastejkalns. Ar indivīda ceļojumu pret mūsdienu pasaules drazām un vispārības uzskatiem.
Jānis Rokpelnis
dzejnieks
Tas notika jaunībā, kumeļa gados, kad māksla bija svarīgāka par dzīvi. Un XX gadsimta vārda mākslā slējās uzreiz trīs Olimpi - Marsels Prusts, Francis Kafka un Džeimss Džoiss. Ja no pirmajiem diviem bija kaut kas lasīts, tad no Džoisa diez vai. Vismaz no Ulisa ne zilbes. Bija zināms, ka šo darbu ir ģeniāli latviskojis - arī neiepazītais - Dzintars Sodums. Un te pēkšņi 70. gadu sākumā no Ulža Bērziņa vai Jura Civjana (precīzi neatminos) man tika iedots uz vienu nakti krietni vien ar kafiju apliets biezais Ulisa sējums. Izrāvu cauri. Iepriekš jau pārnopietnu apceru sabiedēts, tomēr šajā zibenīgajā ātrumā uztvēru gan džoisisko humoru, gan Soduma tulkojuma virtuozitāti. Protams, rožainajā jaunībā mani fascinēja tādi teicieni kā «puņķzaļa jūra», taču galvenais - tas nu beidzot bija darbs, kas patiešām aptvēra realitāti visās tās dimensijās. Grāmatas iespaidā uz karstām pēdām sacerēju pat pāris polifonisku un izcili neķītru dzejoļu, kurus kādā morālo paģiru brīdī iznīdēju. Vēlāk priecājos, ka džoisisko izteiksmi mūsu literatūrā neforsēti, bet ļoti organiski savos romānos ieviesa spožais Ulisa tulkotājs, lielais latviešu rakstnieks Dzintars Sodums. Un bēdājos (ceru, ka, iespējams, kļūdos), ka šīs varenās tradīcijas turpinātāji mūsdienu latviešu literatūrā nav salūkojami.
Ieva Zībārte
arhitekte, izstādes kuratore
Tehniski Soduma arhīvs un mantojums nav interesants, jo pierakstu klades, vecas avīzes un brilles aizejot atstāj katrs rakstnieks. Mans uzdevums bija neatkārtot kļūdas, ko dara muzeji, šīs lietas padarot par galvenajiem eksponātiem. Arī pats Sodums savās piezīmēs smīn, rakstot: «Literatūras muzejs Rīgā vāc priekšmetus, ko lietojuši rakstnieki.» Stikla akvārijs ar arhīvu, protams, būs, taču sadarbībā ar arhitektu, urbānistu un grafikas dizaineru mēs esam radījuši jaunu, paši savu pilsētvides mākslas darbu, kurā Soduma mantojums ir tā saturiskais pamats. Ar izstādi mēs ienesam literatūru pilsētvidē, un viens no izstādes elementiem būs rīdzinieku un Rīgas viesu reakcija uz to. Pilsētas un brīvi pieejama publiskā telpa ir jaunie muzeji, un lielās Soduma domas un Džoisa Uliss šādā bezgalīgā, neierobežotā vidē iederas. Ar negaidītās vietās izliktiem tekstiem mēs urbsimies izstādes apmeklētāju uzmanībā, un pats Sodums būs šo «reklāmu» copywriter. Izstāde ir par vīrieša ceļojumu, to sapratīs gan makšķernieks, gan investīciju baņķieris.
Arturs Hansons
izdevniecībā Liepnieks un Rītups izdotā Dž. Džoisa Ulisa redaktors
Kad Dz. Sodums 50. gados Zviedrijā ķērās pie Ulisa tulkošanas, vēl nebija pieejami komentāri, interneta resursi un, domājams, Soduma rīcībā bija tikai angļu teksts, vārdnīcas un zviedru tulkojums. Bija jātiek galā ar Īrijas vēstures un politikas faktiem, neatšifrētiem citātiem no vairāku gadsimtu literatūras, arī filozofijas un teoloģijas jautājumiem, vārdu spēlēm vismaz 15 valodās un niansētiem izteiksmes līdzekļiem angļu valodā. 1974. gadā tika publicēts Dona Giforda apjomīgais Ulisa komentārs, un daudzas līdz tam neskaidras teksta vietas guva skaidrojumu. Visdrīzāk Ulisa pētniecības sasniegtie rezultāti mudināja Dz. Sodumu pārskatīt tulkojumu, un 1988. gadā viņš bija pabeidzis gan laboto tulkojumu, gan komentārus 1000 lappusēs mašīnrakstā. 1993. gadā Latvijā publicētais Uliss bez Soduma ziņas bija pamatīgi mainīts un tik ļoti neatbilda viņa iecerei, ka viņš līdz pat mūža pēdējam gadam rekonstruēja un izkopa tālāk savu tulkojumu. Šis izdevums ir Dz. Soduma mūža lielā darba gala variants ar komentāriem un citiem palīglīdzekļiem. Soduma koptais latviešu valodas «ķēķis» var ievērojami paplašināt un bagātināt jebkura lasītāja vai rakstītāja izteiksmes iespējas, valodas un domas telpu.
Dz. Sodums ar lielu kaislību un radošu piepūli iejuties tekstā un latviešu tulkojumu izveidojis ļoti dzīvu. Ļaudamies Dž. Džoisa valodas spēļu izaicinājumam un valdzinājumam, viņš devis iespēju tās sastapt un izbaudīt arī mums.
Viedokļus apkopoja Lana Kazlauskiene