Tāpēc tad, kad lasu avīzē, ka cilvēka dzīve ir «mainījusies par 360 grādiem», es pasmejos, bet neuztraucos. Galu galā latviešu valodā saka - dzīve «apmet kūleni», domājot radikālas pārmaiņas, lai gan pēc veiksmīga kūleņa nav tā, ka cilvēks nesaprot, kur augša, kur apakša. Tieši otrādi - viņš garlaikoti veras apkārt, it kā nekas nebūtu noticis. Tas nav tas pats, kad viss «sagriežas kājām gaisā» (proti, izmaiņas par 180 grādiem). Tomēr ikdienas valodā lielas atšķirības abu teicienu nozīmē nav.
Diemžēl ne vienmēr skaitliskas attiecības tik viegli pielāgojas runātāju un rakstītāju izplūdušajiem priekšstatiem par matemātiku. Nesen Latvijas Avīzē lasīju rakstu par kultūras periodiku (13.01.2011.), tas bija patiešām sakarīgs un visaptverošs pārskats par aktuālu un sarežģītu problēmu - Latvijas presē tādi nemaz tik bieži neparādās. Vienīgi uzmanību saistīja tabula, kurā cita starpā bija norādīts arī valsts līdzfinansējums vienam kultūras žurnāla numuram. Summas bija monstrozas - Studijas numurs valstij izmaksā 37,5 latus, Foto Kvartāla - 38,4 latus utt. Ieskatoties rūpīgāk, kļuva skaidrs, ka žurnālisti vienkārši nav tikuši galā ar dalīšanas uzdevumu. Nebija ņemts vērā, ka žurnāli iznāk biežāk nekā vienreiz gadā, tāpēc valsts līdzfinansējums patiesībā bija (atkarībā no žurnālu iznākšanas biežuma) sešas vai divpadsmit reizes mazāks, nekā norādīts tabulā.
Diemžēl masu medijos matemātiskas kļūdas parādās regulāri. Radio stāsta, ka jumtu tīrītāju pakalpojumi sadārdzinājušies par trešdaļu, lai gan īstenībā domāts - trīskārtīgi. 1,3 gadus vecs bērns ir nevis vienu gadu un trīs mēnešus, bet aptuveni gadu, trīs mēnešus un divdesmit dienu vecs, jo mūsu kalendārs, par spīti XVIII gs. franču revolucionāru centieniem, vēl aizvien netiek balstīts uz decimālo skaitīšanas sistēmu. Vārds «pusotrs» dažu labu, šķiet, vienkārši psiholoģiski sagrauj, un kaut ko palielināt «divreiz» nenozīmē palielināt par 200%. Ja kino finansējumu samazina par 80%, bet pēc tam vēlreiz par 20%, finansējums nav samazināts par 100% (bet par 84%, ja kādu tas interesē).
Starp citu, šīs kļūdas diez vai ir humanitārās izglītības auglis, jo attiecas uz elementāro aritmētiku, ko cilvēks mēdz apgūt pamatskolā. Runa nav pat par žurnālistiem, bet par to, cik kvalitatīvu produktu mēs, lasītāji, skatītāji un klausītāji, sagaidām no medijiem (izdevējiem, redaktoriem, korektoriem un žurnālistiem). Lai gan, protams, visam ir arī savas dabiskās robežas. Kā teikts vecajā anekdotē, ir triju veidu cilvēki - vieni, kas rēķināt prot, un otri, kas neprot.