Lai izšķirtos par trešo sabiedroto, Vienotība ierosina rīkot abu partiju ievēlēto 42 deputātu kopsēdi, bet pagaidām vēl ZRP nav devusi atbildi, kad tāda būtu iespējama. Ne viena, ne otra partija neatklāja, ar kuru trešo partneri tās vēlētos strādāt kopā, bet gan Vienotība, gan ZRP piekrīt Valsts prezidenta aicinājumam veidot plašu koalīciju.
Saskaņas centra vadītājs Nils Ušakovs, kurš kopā ar otru apvienības līderi Jāni Urbanoviču kā vēlēšanu uzvarētāji pie A. Bērziņa devās pirmie, Valsts prezidentam uzsvēris, ka stabila koalīcija, kas spētu nostrādāt trīs gadus, būs iespējama tikai tad, ja to veidos Saskaņas centrs, Zatlera Reformu partija un Vienotība. Visi trīs politiskie spēki apstiprinājuši gatavību uzņemties atbildību par valdības veidošanu, taču SC pārstāvju gatavība deleģēt premjera kandidātu neizskanēja pietiekami dedzīgi, un arī ZRP kandidāts Edmunds Sprūdžs varētu neatbilst prezidenta noteiktajiem kritērijiem, jo pieredze ir minēta kā galvenais. Taču atšķirībā no situācijas, kāda bija pērn pēc 10. Saeimas vēlēšanām, kad SC līderu noskaņojums bija visai nervozs, jo bija skaidrs, kas SC atstās opozīcijā, šogad partijas vadošās personas ir mierīgas un izturas tā, it kā SC jau būtu skaidrs, kas notiks un ka SC līdzdalība koalīcijā nav tik neiespējama. Atbildot žurnālistiem, J. Urbanovičs solīja garantēt, ka Latvijā nepastiprināsies Krievijas ietekme, bet N. Ušakovs apgalvoja, ka sadarbība ar Krieviju pat būtu laba, lai veicinātu valsts ekonomisko attīstību un tūristu pieplūdumu.
ZRP līderis V. Zatlers pēc tikšanās ar prezidentu vēl neļāva nojaust, kurš ceļš valdības veidošanā būtu ejams. Viņa sacītajā bija jūtamas šaubas par varavīksnes valdības iespējamību. S. Āboltiņa uzsvēra, ka Vienotība ar prezidentu bijusi vienisprātis, ka partijām pašām jāvienojas par nākamo koalīciju un viņš respektēs šo Saeimā ievēlēto politisko spēku piedāvāto valdības modeli - tikai tad, ja politiķi nespēs pieņemt šo lēmumu, prezidents varētu nākt klajā ar saviem ieteikumiem. Taču Vienotības līdere uzskata, ka partijas nevar vilcināties, cerot, ka arī V. Zatleram kā bijušajam prezidentam ir pietiekami liela politiskā pieredze, lai apzinātos to atbildību, kas partijām būtu jāuzņemas, ja tās ilgstoši nevarētu izveidot valdību. Pirmā jaunās Saeimas sēde plānota 17. oktobrī. Parasti līdz tam persona, kurai pirmajā sēdē prezidents uztic veidot valdību, to jau iepriekš zina, un valdība līdz tam ir izveidota - visas koalīcijas partijas pabeigušas darbu pie valdības deklarācijas un koalīcijas līguma, sadalījušas jomas, par kurām vēlētos uzņemties atbildību, un deleģējušas ministru kandidātus.
Šodien prezidents tiksies ar VL-TB/LNNK un ZZS.