lv_ balsta faktiski uz cilvēcisku rēķināšanu - kā nepārmaksāt. Nesen Latvijas Bērnu fonds Vairi izvirzīja arī kā vienu no Eiropas Brīvprātīgā darba gada labas gribas vēstniekiem Latvijā.
Simtā Traviata?
Mūzika kā profesija Vairim bija visai pašsaprotama izvēle. Tētis spēlēja tenoru Ogres trikotāžas kombināta pūtēju orķestrī, Vairis šo pašu instrumentu apguva Ogres vidusskolas mūzikas novirziena klasē. Solfedžo padevās vieglu roku, tāpēc bija arī mūzikas skola. Vēlāk Vairis iestājās tenora nodaļā Mediņos, taču drīz vien pārgājis uz trombonu. «Labi saredzēju tenora specialitātes griestus - vai nu armijas orķestris, vai pūtēju orķestris Rīga. Ambīcijas bija lielākas - gribējās ko simfoniskāku,» Vairis pamato. Sākot studijas Mūzikas akadēmijā, Vairi jau 1. kursā paaicināja izlīdzēt operas izrādē Turandota, kur vajadzēja papildmūziķus. Pēc izrādes viņam orķestrī piedāvāja darba līgumu. Kopš tā laika Vairis spēlē operā. «Bet 15 gadi tomēr ir rutīna, lai kā es plosītos citās aktivitātēs. Šosezon to īpaši jūtu, domāju, kā rutīnu uzlauzt,» Vairis tomēr atzīstas.
Atskārsme, ka orķestra bedre ilgtermiņā ir arī zināma vienmuļības «bedre», Vairi sasniedza jau pēc pāris gadu darba. «Man operas vide patīk, bet spēlēt simto Traviatu, divsimto Gulbju ezeru... Urdīja baigais nemiers,» mūziķis atceras. Viņš iestājās svaigi izveidotajā menedžmenta studiju programmā Rīgas Doma kora skolā un paralēli spēlēšanai orķestrī sāka nodarboties ar kultūras projektu vadību - gan Latvijas Izpildītājmākslinieku apvienībā, gan kā operas orķestra administrators, gan Latvijas koncertdirekcijā. «Bet rezultātā sapratu, ka manai personībai ir grūti būt kāda pakļautībā,» Vairis stāsta. Tā kā viņu interesēja bizness, Mūzikas akadēmijas maģistrantūrai sekoja studijas Turībā, pēc tam arī MBA programmā RSEBAA. Vairis tad jau aktīvi nodarbojās ar ES projektu rakstīšanu, pat izveidoja savu SIA ES projekti. Projektu jomas bija raibu raibās, tomēr radošumu atskaitēs un papīrdarbos bija grūti atrast. «Tobrīd bija lūzuma punkts, kad gandrīz no mūzikas aizgāju, taču secināju, ka labprātāk spēlēju trombonu un arī citas aktivitātes saistu ar mūziku,» Vairis iezīmē ceļu uz savu mūzikas instrumentu veikalu.
Nemaksāt lieku
Šī doma uzplaiksnīja tad, kad operā izdevās «izsist» naudu jauniem tromboniem un Vairis sāka pētīt, kur ko un par kādu cenu var nopirkt. «Sanāca, ka daudz lētāk bija vest trombonus no Holandes nekā pirkt Latvijā. Man uznāca cemme, aizbraucu uz Frankfurtes mūzikas mesi, savācu kontaktus un atvēru savu Nartiss.lv,» Vairis stāsta. Veikala filosofija esot «raienēriska»: minimizēt visas izmaksas, mērķēt pamatā uz profesionālajiem mūziķiem un atkarot to klientūru, ko Latvijas mūzikas veikali pazaudējuši sava negausīgā preču uzcenojuma dēļ. Kāpēc pārmaksāt? - Vairis teic, ka balstīšanās uz šī principa pamazām nes savus augļus.
Vairis braukā pa izstādēm un meklē mazāk zināmus mūzikas instrumentu brendus, kas nebūt nav sliktāki par slavenajiem. Tāpat viņš nodibinājis kontaktus ar rūpnīcām, kurās pasaules lielie konsorciji pasūta savus studentu līmeņa instrumentus, un sācis tajās ražot savu mūzikas instrumentu līniju. «Pirmajā eksperimentālajā pasūtījumā viņi bez manas ziņas uz instrumentiem bija uzlikuši Nartiss.lv. Sākumā bija šoks, tad sāku domāt - kāpēc ne? Ir nianses, ko tāpat instrumentā ielieku no savas puses. Tā ir pašreklāma, turklāt šādi es par kvalitāti dodu garantiju ar savu paša vārdu. Tas disciplinē.» Vairis izgudrojis arī jaunu pūšaminstrumentu surdīņu konceptu, ko patlaban virza uz ražošanu, un tās taps Latvijā. Rit baroka instrumentu līnijas izstrāde, un Vairis saka, ka nupat jau jāsāk domāt par investoru, jo ar savām finansēm vien kļūst pagrūti tikt līdzi apgriezieniem. Ar laiku veikals kļūs sekundārs, un galvenais akcents būs uz mūzikas instrumentu ražošanu, turklāt ar starptautisku vērienu, Vairis atklāj ieceres, no kurām tuvākā ir dalība nākamā gada Frankfurtes mūzikas instrumentu mesē. Viņu it visā interesē radošais moments, un Vairis atzīstas - kad bizness būs nostabilizējies, gribētos atrast laiku kaut vai sveču liešanai, kas sanākot skaistas.
Zinu, kā jutos jaunībā
«Patlaban esmu pārguris. Tas nav labi. Bet zināmā mērā barojos no gandarījuma pēc koncertiem, no publikas atdeves. Arī dāvinot mūzikas instrumentus bērniem,» Vairis saka. Nartiss.lv īsteno jauniešu atbalsta programmu, kas topošajiem mūziķiem palīdz tikt pie lētāka instrumenta; reizi gadā gan Latvijā, gan Igaunijā, kur Vaira veikalam ir pārstāvis, tiek rīkots arī konkurss, kur labākajam instrumentu dāvina. «Zinu, kā pats jutos jaunībā, kad nebija uz kā spēlēt,» Vairis saka. Viņš darbojas arī Latvijas Brass asociācijā, lai caur to attīstītu un celtu ārā no stagnācijas metāla pūšaminstrumentu kustību. «Mans dzīves moto ir meklēt iespējas kaut ko darīt, nevis iemeslus kaut ko nedarīt.»
Vai neaptrūksies spēka pašai muzicēšanai? Vairis atbild, ka cenšas balansēt. «Šobrīd varu komplektēt visu, kas man interesē. Tas ir liels pluss,» viņš teic. Paralēli orķestrim Vairim ir vairāki paša iniciēti muzikāli projekti, kas palaikam aktivizējas vai aiziet «radošajā atvaļinājumā» - Shady Brass Q, Riga Brass, Zaļumballes orķestris, grupa Charm. Tomēr lielāko uzmanību viņš patlaban velta savai solodarbībai - instrumentālām performancēm, kurās izmanto gan trombonu, gan multiefektu procesoru un cilpu mašīnu. «Uzskatu, ka spēju klausītāju pārsteigt. Un pašam interesanti.» Solokarjera pūtējiem, sevišķi Latvijā, ir netipiska, un Vairis to sācis eksistenciālu pārdomu rezultātā. «Man bija 32 gadi, dēls teju taisījās dzimt, un sāku domāt, ko dzīvē esmu izdarījis. Bija skaidrs, ka jāņem viss savās rokās. Tagad, šķiet, varu teikt, ka kaut kas ir sasniegts.»