Finanšu instrumentu klāstā ir produkti ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem, piemēram, pensiju trešais līmenis un uzkrājoša dzīvības apdrošināšana (tiesa, nodokļu atvieglojumus var saņemt tikai tie cilvēki, kuri iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā pilnā apmērā), kā arī ieguldījumu fondi un vērtspapīru portfeļi. Valsts pensiju sistēma nodokļu maksātājam var nodrošināt pensiju aptuveni 50-60% apmērā no vidējās izpeļņas dzīves laikā, savukārt pats cilvēks var ietekmēt savas pensijas apmēru tā, kā viņš vēlas.
«Tomēr, lai sakrātu pienācīgu summu pensijai, ar 50 eiro mēnesī vien nepietiks. Ieguldot 50 eiro mēnesī 25 gadu garumā ar 6% vidējo gada ienesīgumu, uzkrātā summa ir apmēram 33 tūkstoši eiro. Sadalot to uz 12 mēnešiem un uz 20 gadiem, sanāk tikai 137 eiro mēnesī. Tāpēc savlaicīgi jārūpējas par lielākām iemaksām kādā no finanšu instrumentiem un, protams, jāizvēlas produkti ar potenciāli lielāku ienesīgumu,» norāda Nordea bankas Ieguldījumu risinājumu nodaļas vadītāja Baltijas valstīs Anželika Dobrovoļska.
Te gan jāatzīmē, ka, piemēram, patlaban neviena pensiju trešā līmeņa fonda ienesīgums nesasniedz 6% gadā ne kopš to darbības sākuma, ne kādā citā termiņā, turklāt pēdējā gada laikā fondi pamatā ir strādājuši ar mīnus zīmi, liecina Manapensija.lv apkoptie dati.
Neaizķerties mikrouzņēmumā
Viens no populārākajiem produktiem, ko cilvēki izmanto pensiju uzkrājumiem, ir pensiju trešais līmenis, jo tas dod iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. A. Dobrovoļska atzīmē, ka gados jaunāki cilvēki, kuri negrib pilnībā iesaldēt naudu līdz 55 gadu vecuma sasniegšanai, bieži izvēlas uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu. Lai arī, piemēram, SEB pensiju fonds neuztur informāciju par klientu nodarbošanos, novērojumi liecina, ka klientu vairākums ir algotie darbinieki, kuri maksā standarta sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli, nevis mikrouzņēmumu darbinieki. Jāatgādina, ka mikrouzņēmumu gadījumā darbinieku valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir niecīgas, bet ienākumi var būt vidēji lieli un pat lieli, kas nozīmē, ka mikrouzņēmumu darbinieku nākotnes pensijas bieži vien izskatās krietni plānākas, nekā tās ir citos uzņēmumos strādājošajiem, pat ja nopelnītie ikmēneša ienākumi ir līdzīgi.
INVL Atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs vērtē, ka pensiju trešais līmenis mikrouzņēmuma algu saņēmējiem faktiski ir vienīgā iespēja, kā veidot pensiju uzkrājumus. Turklāt, kļūstot par mikrouzņēmuma algas saņēmēju, rūpīgi jāizvērtē sociālo iemaksu apmēra īpatnības un attiecīgo sociālo garantiju un pensiju nodrošinājuma līmeni.
«Ja nav citas iespējas darba tirgū un cilvēks kļūst par mikrouzņēmuma darbinieku, tad noteikti jāveic iemaksas pensiju trešajā līmenī, un šim mērķim būtu nepieciešams novirzīt 10-15% no ienākumiem,» uzskata A. Martinovs, tomēr rekomendējot izvairīties no ilgtermiņa nodarbinātības kā mikrouzņēmuma darba ņēmējam.
SEB Dzīvības apdrošināšanas valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska piekrīt, ka ikvienam būtu ieteicams pievienoties pensiju trešajam līmenim un katru mēnesi brīvprātīgi iemaksāt noteiktu summu. Viņas ieskatā, summai nav jābūt lielai - ja naudu sāk krāt laikus, jaunībā, tad pat 20 eiro var dot vērā ņemamu ieguldījumu nākotnes pensijai. Tomēr attiecībā uz mikrouzņēmumu darbiniekiem jāatzīmē kāds mīnuss, proti, mikrouzņēmums nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, tāpēc tā darbiniekiem nav iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus (reizi gadā saņemot nodokļu atmaksu vairāk nekā 20% apmērā par iemaksām pensiju trešajā līmenī). «Nodokļa atvieglojumi ir tikai viena no ilgtermiņa uzkrājumu priekšrocībām, un klientu aptaujas liecina, ka tie nebūt nav svarīgākais motivators: 2015. gada rudenī gandrīz 50% Latvijas iedzīvotāju apgalvoja, ka nodokļu atvieglojumi veicina interesi par uzkrājumu veidošanu, bet tas nav noteicošais faktors,» teic K. Lomanovska.
Krājēju skaits aug
Tiek atzīts, ka Latvijā ieguldījumu kultūra ir neattīstīta, tomēr vērojama tās attīstības tendence. Pēdējos gados cilvēku skaits, kuri uzkrāj vecumdienām, ir ievērojami palielinājies, piemēram, triju gadu laikā trešā līmeņa atklāto pensiju fondu dalībnieku skaits audzis par 16%, sasniedzot gandrīz 250 tūkstošus. Pakalpojumu popularitāte pakāpeniski pieaug, taču kopumā interese varētu būt ievērojami lielāka, vērtē finanšu eksperti. Piemēram, joprojām grūti pārliecināt jauniešus kopā ar pirmo norēķinu kontu atvērt arī pensiju kontu un veikt kaut minimālās iemaksas, spriež A. Dobrovoļska.
Savukārt A. Martinovs ir ļoti tiešs: «Parasti cilvēki sāk krāt naudu vecumdienām tikai tad, kad tās jau tuvojas. Jā, ir cilvēki, kam piemīt krāšanas paradumi, bet ir arī tādi cilvēki, kuriem ir lieli ienākumi, bet kuri, neraugoties uz savu turību, nespēj uzkrāt pat pāris simtu. Tie cilvēki, kas krāj pensijai, izvēlas privātos pensiju fondus. Tie, kas veido uzkrājumus kopumā vai kādiem konkrētiem mērķiem, izvēlas termiņnoguldījumus un krājkontus. Maz ir tādu, kas izvēlas ieguldīt akcijās vai obligācijās vai uz šādu aktīvu pamata izveidotos ieguldījumu fondos.»
Te ir vērts atgādināt par Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (iepriekš Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija) pērnā gada biedru klientu aptauju, kas parādīja, ka daudziem cilvēkiem Latvijā joprojām nav uzkrājumu un tie dzīvo «no rokas mutē», kas neapšaubāmi ir viens no pamatotākajiem argumentiem vājajai uzkrājumu kultūrai mūsu valstī. Tomēr situācija uzlabojas, un parādās arvien vairāk cilvēku ar uzkrājumiem līdz 2-3 mēnešiem. Uzlabojumus krāšanas kultūrā apstiprina arī banku dati, šā gada pirmā ceturkšņa beigās rezidentu mājsaimniecību noguldījumi bankās bija sasnieguši 5,4 miljardus eiro, kas ir par 300 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkoptā informācija.
Ir alternatīvas
Jāatceras arī par trim būtiskiem faktoriem, kas ietekmē ieguldījumus - ienesīgums, risks un likviditāte. Alternatīvas nozīmē dažādus riskus. Riskanti ieguldījumi ir, piemēram, akcijās, ieguldījumu fondos vai uzņēmējdarbībā. Savukārt ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, tāpat kā, piemēram, mākslas darbu kolekcijās, ir zema likviditāte. Ja radīsies nepieciešamība pēc naudas, būs jāatrod pircējs īpašumam. Īpašumu pārdošana var ilgt pat gadu vai vairāk, un nelabvēlīgā ekonomiskā cikla gadījumā peļņas vietā var nākties piedzīvot zaudējumus, atzīmē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Turklāt ieguldījumi nekustamajos īpašumos ir administratīvi ievērojami sarežģītāks ieguldījuma veids ar citiem papildu specifiskiem riskiem, piemēram, īpašuma nolietojumu.
«Dzīvokļi jāremontē, tomēr šie ieguldījumi ir samērā nelieli. Līdz ar to, veiksmīgi izīrējot dzīvokli, investīcijas var atpelnīt apmēram desmit gadu laikā. Nekustamā īpašuma ienesīguma likme ir ap 5-10% gadā dzīvojamajam fondam, komercobjektiem - ap 6-8%,» vērtē nekustamā īpašuma uzņēmuma Latio valdes loceklis, Klientu apkalpošanas daļas vadītājs Aldis Riekstiņš. Protams, jāpiebilst, ka ne katram dzīvoklim viegli atrast īrniekus. Svarīgi, lai dzīvoklis atbilstu īres tirgū pieprasītajai mājokļu kategorijai.
«Latvijā ieguldījumi nekustamajā īpašumā ir diezgan populāri, un liela daļa cilvēku par uzkrājumu vecumdienām uzskata savu mājokli,» teic A. Dobrovoļska. Ne velti Valsts ieņēmumu dienests pievērsies dzīvojamo platību izīrētāju pastiprinātai uzraudzībai, jo tā ir samērā plaši izplatīta prakse gūt ienākumus ne tikai no īpašuma cenu pieauguma, bet arī no īres maksām, piebilst A. Martinovs. Savukārt alternatīvi ieguldījumi, piemēram, mākslas darbi vai dažādas antikvariāta lietas, nav īpaši izplatīti ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, un to lielākoties var skaidrot ar ievērojamām ieguldījumu summām un komplicēto izvēli. Tāpēc, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, vienmēr ir labi diversificēt savus ieguldījumus un izvēlēties dažādus instrumentus un uzkrājumu veidus pensijas nodrošināšanai.
Utopiskas cerības
Interesantus rezultātus parāda SEB bankas veiktais pētījums 2016. gada Pensometrs. Latvijas iedzīvotāju vidū ir populāra pārliecība par dažādām alternatīvām, kas veidos papildu ienākumus. Lai nodrošinātu sev papildu ienākumus pensijas gados, 77% šodienas darba ņēmēju gatavojas strādāt arī vecumdienās, lai gan strādājošie savās atbildēs uzsver, ka vēlētos sākt baudīt vecumdienas agrāk, nekā viņiem pienāks pensijas vecums.
Realitātē tikai trešdaļa iedzīvotāju turpina darba attiecības pēc pensionēšanas vecuma iestāšanās, turklāt, palielinoties vecumam, strādājošo pensionāru skaits krasi samazinās. 38% plāno ienākumus no privātas uzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma izīrēšanas vai pārdošanas, lai gan pēdējo divu gadu laikā pensionējošos iedzīvotāju realitāte liecina, ka tikai 5% no viņiem gūst papildu ienākumus šādā veidā. Iezīmējas arī jauna tendence - 45% iedzīvotāju sagaida, ka papildu uzkrājumus pensijai viņiem nodrošinās darba devējs, bet tikai 8% no aptaujātajiem atzīst, ka par viņiem tiek veiktas iemaksas privātajos pensiju fondos.