Ja vieniem vēlēšanās konsolidēties varētu būt līdzeklis, lai nodrošinātu savas partijas un arī sevis kā politiķa saglabāšanu, tad citi to uzlūko kā veidu, kā mainīt politisko domāšanu, darbības principus un novērstu latvisko partiju sašķeltību, kas var novest pie labējo partiju ietekmes samazināšanās. Ja konsolidācijas pamatā būs godīga politika, tajā būtu gatava iesaistīties arī _Dienas_ bijusī galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte.
Jaunie jau ar zīmogu
Pagaidām diskusija ir tikai aicinājumu līmenī, bet neviens nav uzņēmies vadīt tuvināšanas procesu. Pirmais pēc pašvaldību vēlēšanām par konsolidāciju ierunājās viens noTēvzemei un brīvībai/LNNK līderiem Jānis Birks. Viņa kolēģis Māris Grīnblats gan atzina: «Mums pašiem ir jābūt iekšēji stiprākiem un sakārtotākiem, lai ar mums kāds gribētu runāt.» TB/LNNK priekšsēdis Roberts Zīle, kurš jau pirms vairākiem gadiem par galveno uzdevumu nosauca labējo partiju apvienošanos, tagad atzīst, ka to nebija iespējams īstenot partijai, kas pati tika sašķelta. Kā zināms, daļa TB/LNNK un Jaunā laika biedru aizgāja no šīm partijām, izveidojot Pilsonisko savienību, līdzīgi kā bijušie Tautas partijas biedri Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks - dibinot Sabiedrību citai politikai.
Pēc vēlēšanām, kurās Tautas partija (TP) neiekļuva Rīgas domē un Eiropas Parlamentā, arī TP deputāts Jānis Lagzdiņš paziņoja, ka ar šo nosaukumu TP vairs nespēs atgūt uzticību un uz TP bāzes ir jāveic konsolidācija un jāveido jauna partija. Vēlāk J.Lagzdiņš norādīja, ka TP pienesums būtu tās spēcīgās reģionālās nodaļas, kas varētu būt kā bāze jaunajai partijai. Apvienošanās idejai piekrīt arī TP līderis Mareks Segliņš. Pēc J.Lagzdiņa domām, ir jānāk jauniem līderiem, «attīroties no vecajiem politiķiem». Arī jauno līderu atrašana varētu būt apgrūtinoša, jo tie, kas izaudzināti šajās partijās, ir «apzīmogoti» ar to, ka tikuši deleģēti uzņēmumu padomēs. Tas attiecas gan uz Gunti Gūtmani (TP), gan Emīlu Jakrinu (TB/LNNK), kura dalība uzņēmumu pārvaldē tiek saistīta arī ar to, ka viņa tēvs Leons Jakrins ir viens no partijas finansiālajiem atbalstītājiem. No šādām pozīcijām nebūtu viegli kļūt par jaunās paaudzes politisko līderi, pat ja profesionālās kvalitātes to atļautu.
Ambīciju vietā ideju cīņu
Dienas bijusī galvenā redaktore S.Ēlerte Dienai apstiprināja, ka ir gatava līdzdarboties konsolidācijas procesā, taču ne tajā, kuru piedāvā varas partijas. «TP un TB/LNNK mēģinās sastiķēt bijušās varas un godības paliekas un šo lupatudeķi piedāvāt kā jaunu. Tam raksturīgais - negodīga politika, korupcija, savtīgums, šoferu dēlu nomenklatūra, kas meklē labumu, ko notērēt šodien. Tagad redzam sekas - tā neuzņemas atbildību par valsti pat tuvā termiņā, kur nu vēl par nākotni. Ceru, ka sabiedrībā ir jauna izpratne par riskantiem īstermiņa ieguldījumiem,» teica S.Ēlerte. Viņasprāt, par konsolidācijas pamatu ir jākļūst godīgai politikai, kuru pārstāvot Jaunais laiks (JL), Pilsoniskā savienība (PS) un Sabiedrība citai politikai (SCP). «Politikas mērķim jābūt ne tikai pārvarēt krīzi, bet būvēt nacionālu un eiropeisku Latviju, kur katrs atbild par saviem lēmumiem un kur centīgs darbs tiek atalgots. Šādā konsolidācijā Sarmīte Ēlerte ir gatava līdzdarboties,» skanēja viņas atbilde.
PS līdera Ģirta Valda Kristovska reakcija uz S.Ēlertes gatavību iesaistīties bija - patiess prieks. PS panākumi pašvaldību un arī EP vēlēšanās būtu labs pamats, lai tā uzņemtos iniciatīvu partiju tuvināšanā un arī cienītu cilvēku piesaistīšanā, taču nekas neliecina, ka tā to gatavotos darīt. Jaunā laika valdes loceklim Artim Kamparam ir sajūta, ka cilvēku ambīciju dēļ apvienošanās dabīgā ceļā nenotiks un būs iespējama tikai tad, «kad patiešām būs ļoti nopietnas problēmas». Viņaprāt, cilvēkiem vajadzētu pārgrupēties pēc politiskajiem uzskatiem, lai notiktu nevis cilvēku un ambīciju cīņa, bet ideju cīņa.