Tendence aizbraukt, ņemot līdzi visu ģimeni, ir iekrāsojusi visu 2009.gadu. Tas, ko cilvēki plāno prombraucot, ne vienmēr sakrīt ar viņu rīcību nākotnē, tomēr šī jaunā iezīme liecina - par drīzu atgriešanos Latvijā aizbraucēji nedomā. Viņi ir citādi nekā līdzšinējie emigranti, un arī aizbraukšanas motivācija ir cita, norāda migrācijas pētnieki.
Nav kam sūtīt naudu
Ģimeņu aizbraukšana par plašāku parādību pārtapa gada sākumā un īpaši aktivizējās vasarā. Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkla EURES menedžere Žanna Ribakova saka - pēc padoma atnākušie vairāk jautā par sociālajiem pabalstiem un pamatizglītību citviet pasaulē un uz konsultācijām ierodas ar visu ģimeni. Lielbritānija vēl aizvien ir populārākais no galamērķiem, un migrācijas pētnieks Mihails Hazans norāda, ka šī gada pirmajā ceturksnī britu darba ņēmēju reģistrā atzīmējušies par 60% vairāk iebraucēju no Latvijas nekā šajā pašā laikā pērn. Sociālās apdrošināšanas numuru šajā pašā laika periodā saņēmuši par 120% vairāk iebraucēju. Tikmēr naudas apjoms, ko ārzemēs strādājošie Latvijas iedzīvotāji sūta uz mājām, salīdzinot ar pērno gadu, palicis nemainīgs. «Mana pētnieka intuīcija saka - tas tāpēc, ka te vairs nav neviena, kam naudu sūtīt,» saka M.Hazans.
Tīklu veido paši
«Krīze Latvijā jau bija, bet mums abiem bija darbs un nesatraucāmies. To, ka jābrauc prom, sapratām, kad vīrs zaudēja darbu. Uz kurieni - nebija ne jausmas, apsvērām arī Spāniju un Nīderlandi,» saka juriste Zane, kura kopā ar vīru Ati un trīsgadnieku Markusu kopš maija dzīvo netālu no Birmingemas Lielbritānijā. Viņu piemērs apstiprina jauno aizbraucēju iezīmi - viņus galamērķa valstī negaida spēcīgs sociālais tīkls. Pēdējos piecos gados Zane Latvijā bija strādājusi, iekārtojot cilvēkus darbā ārzemēs, tādēļ darbu tur atraduši paši. «Ja cilvēks brauc kopā ar ģimeni - galamērķis ir skaidrs līdz detaļām,» uzsver Ž.Ribakova. Tā tas bijis arī Zanes gadījumā, tikai uz konsultācijām pie EURES darbiniekiem Nodarbinātības valsts aģentūrā viņa nav gājusi. Visu uzzinājusi draugiem.lv domubiedru grupās, papildus palasījusi arī Lielbritānijas likumus. Par ārstiem visu uzzinājusi no vietējiem britiem, bērnudārzs Markusam atrasts, izstaigājot visus apkārtējos. Vīrs Lielbritānijā turpina strādāt savā profesijā, viņš ir automehāniķis un virsbūves meistars, Markuss arī iedzīvojies, un Zane jūtas labi. «Tuvākajos trijos gados līdz Markusa pirmajai klasītei, vajadzētu saprast, kur pavadīsim dzīvi. Nekur nav tik labi kā mājās, bet jāskatās, vai Latvijā tad varēs veidot normālu dzīvi, nevis izdzīvot, bet dzīvot,» vērtē Zane.
Atslogo šodien, apdraud rīt
Ieskicējot aizbraucēja portretu, Dienas uzrunātie eksperti norāda, ka visaktīvāk darba ņēmēji no Latvijas joprojām dodas uz Lielbritāniju, Īriju, Skandināviju, nedaudz arī uz Spāniju, Kipru, jaunajām ES valstīm. Savukārt tie, kas aizbrauc ar domu par savu biznesu, biežāk izraugās ASV, Vāciju, NVS valstis, lai gan šajā kategorijā valsts izvēli nosaka ļoti individuāli argumenti - izejvielu pieejamība, noieta tirgus, biznesa vide u.c., norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperts Māris Skudra.
Patlaban aizbraucēji mazina sociālo spriedzi Latvijā un palielina darba atrašanas iespējas palicējiem. Tomēr problēmu, ko emigrācija nākotnē var radīt, ir vairāk. Galvenās - sociālās plānošanas grūtības un darbaroku trūkums tad, kad ekonomikā atsāksies augšupeja. Līdzšinējās darbaspēka rezerves (kā strādājošie pensionāri) atjaunot vairs nevarēs, turklāt arī demogrāfisku iemeslu dēļ proporcija starp nestrādājošajiem un strādājošajiem strauji var kļūt Latvijai nelabvēlīga, uzsver M.Hazans. Aizbraucēji pārsvarā ir jauni cilvēki, daudzi ar labu izglītību un speciālisti savā jomā, taču, pēc pētnieka domām, masveida «smadzeņu aizplūšana» mums nedraud, lai gan būtu jāuztraucas par atsevišķu profesionāļu rindu tukšošanos, piemēram, ārstiem, zinātniekiem. Tomēr, ekonomikai atkopjoties, daļa no aizbraucējiem atgriezīsies, uzskata gan M.Skudra, gan SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Jāpārkāpj tuvredzībai
Emigrācijas vilnis tuvākajos pāris gados nenoplaks, pat augs, paredz speciālisti, izsakot prognozes par 30 000 aizbraucēju šogad un tikpat nākamgad. Kas notiks tālāk, atkarīgs no tā, vai un kā tiks stabilizēta sociālā drošība un atdzīvināta ekonomika. Dace nedomā atgriezties tuvākos desmit gadus. Varbūt tad, kad meitas būs beigušas skolu. Pēc diviem gadiem, kad Daces vecākais dēls būs Latvijā pabeidzis vidusskolu, viņš pievienosies pārējiem Īrijā un studēs tur. «Latvijā par cilvēkiem nedomā, par pensionāriem vai vientuļajām māmiņām vispār nav ko runāt. «Šeit vientuļā māmiņa ar diviem bērniem var dzīvot labā dzīvoklī, strādāt tikai trīs dienas nedēļā, braukt ar mašīnu, neuztraukties par ledusskapja saturu un par apģērbu. Varbūt tikai izklaide mazliet jāaizmirst. Īri apmaksā 70%, maksā bērna naudu un papildus par to, ka audzini viens un ka nepilnīga iztika, samaksā arī skolas izdevumus,» argumentus pret atgriešanos izklāsta Dace.
Jebkurš lēmums būtu jāskata demogrāfijas un migrācijas griezumā, tomēr Latvijā tā nenotiek, saka M.Hazans. Kā risinājumu viņš piedāvā labot tuvredzīgās kļūdas, kas aizbraukušajiem signalizē, ka viņus atpakaļ negaida, piemēram, lēmumus par valstu nodokļu starpības atmaksāšanu, Latvijas veselības aprūpes pakalpojumu liegšanu ārzemēs strādājošajiem, arī par valsts valodas eksāmenu nepieciešamību virknē profesiju. Jāuzlabo arī studiju kredītu sistēma, kā arī jādomā, kā šejienes darba tirgum piesaistīt cilvēkus, kas kļuvuši par ārzemēs studējošo Latvijas studentu otrajām pusēm. Būtu vērts veicināt vietējo uzņēmumu filiāļu veidošanos ārvalstīs, kur strādātu t.s. nosūtītie darbinieki no Latvijas, nodokļus maksājot šeit. Kā atzīst E.Rudzītis, valstij patlaban nav daudz iespēju mazināt emigrāciju, taču svarīgi veidot politiku, kas ieinteresētu cilvēkus veidot savus uzņēmumus.