Akcijas mērķis ir paust atbalstu gudras klimata politikas veidošanai un videi draudzīgas enerģijas izmantošanai, kā arī rosināt domāt par elektroenerģijas taupīšanu ikdienā, Dienai teica akcijas rīkotāja Latvijā Pasaules Dabas fonda komunikācijas vadītāja Dārta Treija.
Zemes stunda, kas aizsākās Sidnejā 2007. gadā, diviem miljoniem cilvēku izslēdzot apgaismojumu savā mājoklī, ar katru gadu iegūst arvien plašāku mērogu. 2008. gadā akcija izvērtās par globālu pasākumu, kurā iesaistījās ap 50 miljoniem cilvēku 35 pasaules valstīs. Vēl grandiozāku atsaucību akcija piedzīvoja 2009. gadā, kad simtiem miljonu cilvēku 3900 pilsētās 88 valstīs demonstrēja savu attieksmi pret klimata pārmaiņām.
Latvijā akcijā pērn iesaistījās 12 Latvijas pilsētas un novadi, taču šogad dalībnieku skaits ir krietni lielāks. Kopumā dalību akcijā apstiprinājuši 36 novadi un sešas lielākās Latvijas pilsētas, arī Rīga. Akcijā piedalīsies dažādi mazi un lieli uzņēmumi.
Galvaspilsētā uz stundu tiks izslēgts tādu pazīstamu objektu kā Brīvības piemineklis, Melngalvju nams, Rātslaukums, Dzelzceļa tilts, Saeimas ēka, Rīgas pils torņi, Saules akmens, Zaķusalas televīzijas tornis u. c. ārējais apgaismojums. Tiks izslēgta katra trešā laterna galvaspilsētas ielās, Dienu informēja Rīgas domē.
Citās pašvaldībās apgaismojums lielākoties tiks izslēgts skolās, muzejos, pašvaldības ēkās. No pazīstamākajiem objektiem ārpus galvaspilsētas tumsā stundu būs ieskauts, piemēram, Kuldīgas vecais ķieģeļu tilts, Jelgavas pils, Krāslavas Romas katoļu baznīca, Ludzas Romas katoļu draudzes baznīca u. c.
Savukārt citviet pasaulē stundu netiks apgaismoti tādi pazīstami objekti kā Ēģiptes piramīdas, pulkstenis Big Ben Londonā, Eifeļa tornis un Parīzes Dievmātes katedrāle Francijā, Maiju piramīdas, Pizas tornis Itālijā, Hirosimas Miera memoriāls Japānā, Brandenburgas vārti Vācijā un vēl aptuveni 1200 citu celtņu un objektu.
«Patiesi iepriecina plašā cilvēku, uzņēmumu un pašvaldību atsaucība - gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Šī atsaucība liecina par cilvēku gatavību rīkoties, lai samazinātu klimata izmaiņas, un norāda uz nepieciešamību pieņemt stingrus un ilgtspējīgus lēmumus visaugstākajā politiskajā līmenī,» piebilda D. Treija.