Vērtēs, kā turpināt
Programma Kompetences centri tika atvērta pērnā gada sākumā, nodibinot sešus kompetences centrus. Jau augustā, saņemot signālus no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) par problēmām ar iepirkumiem programmas ietvaros, FM aicinājusi Ekonomikas ministriju (EM) situāciju risināt, taču vēl līdz novembrim nekas neesot darīts, stāsta FM valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs. Pērnā gada nogalē auditā konstatēti vairāki riski. «Faktiski tika konstatēts, ka kompetences centri pērk pakalpojumus no saviem dibinātājiem, kas ir saistītās personas, un tas ir interešu konflikts,» skaidro A. Antonovs un norāda, ka bijušas bažas, vai centri varēs turpināt darbību, kad apsīks dāsnā ES struktūrfondu finanšu plūsma. Pagaidām ne valdība, ne koalīcijas darba grupa nav noteikusi termiņu, kad EM būtu jānoregulē situācija, taču, kā norāda A. Antonovs, «tas ir viņu pašu interesēs - pēc iespējas ātrāk novērst savas kļūdas vai neizdarības». Ja bažas izrādīsies nepamatotas, programma tiks atjaunota un centri finansējumu saņems. A. Antonovs uzsver, ka ir nepieciešamas programmas, kas veicina sadarbību starp uzņēmējiem un zinātniekiem, un atgādina, ka projekts Zinātnes un tehnoloģiju parks lielā mērā tika apturēts neveiksmīgi izstrādātā programmas dizaina dēļ.
Skarbs pārsteigums
Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centra vadītājs Matīss Neimanis spriež, ka pilnīga programmas apturēšana nav bijis labākais risinājums, lai arī tā neīstenojās, kā iecerēts. Viņaprāt, problēmās galvenokārt vainojami programmas dizaina izstrādātāji. «Pat ja identificētas ne pārāk smukas lietas, bija jāskatās plašāk - kas ir tas labais, kas izdarīts. Tagad nav saprotams, vai FM uzskatā visi projekti ir slikti vai tikai daži,» saka M. Neimanis. Sliktākais, kas varētu notikt, - sadarbība starp zinātniekiem un uzņēmējiem aprautos. Lai arī sadarbība veidojusies palēnām un vēl nav izmērāma projektu un līgumu skaitā, galvenais pienesums bijis, ka zinātnieki zinājuši, kurās jomās uzņēmēji darbojas un kurā gultnē vajadzētu virzīt pētījumus. LU kā dalībnieku programmas apturēšana finansiāli neietekmēs, taču varētu apstāties vairāki interesanti projekti.
«Šī mums ir negaidīta ziņa,» par Kompetences centru programmas apturēšanu saka Uldis Iltners, Madara Cosmetics direktors. Tomēr iesāktais tiks turpināts, jo nevar apturēt darbu pie jaunu produktu izstrādes - pašreizējiem pētījumiem ir būtiska nozīme, lai nākotnē varētu realizēt oriģinālus un konkurētspējīgus produktus ar zinātnisku pamatojumu. Par jaunajiem projektiem U. Iltners neko sīkāk neizpauž, tikai atklāj, ka ar tiem sabiedrību iepazīstinās maijā. Pagaidām Madara Cosmetics pārstāvji šajā situācijā satraukumu neizjūt, taču U. Iltners atzīst - situācija, kad valsts neizdarības dēļ aptur projektu, kurā radīti produkti ar augstu pievienoto vērtību, šķiet nesaprotama.
EM pauž, ka rosinās grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas turpmāk paredz kompetences centru dalībnieku pārbaudes - tas nodrošinātu caurskatāmību, kā arī rosina noteikt speciālas prasības kompetences centru iepirkumiem: tie būs jāpadara publiskāki, un, pat ja pieteiksies tikai viens pretendents, piedāvātās cenas pamatotība būs obligāti jāizvērtē. Savukārt FM piedāvā pārskatīt finansējumu, daļu projektu pārceļot uz ES fondu aktivitātes Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde otro kārtu.
Kopējais kompetences centru budžets ir 55 miljoni latu, no tiem 37,37 lati piešķirti ES struktūrfondu ietvaros, šo summu paredzēts izmantot vismaz 124 pētījumu veikšanai.