Neizmanto resursus
Pirmais priekšlikums ir saistīts ar jomu, kuras sezona jau faktiski ir sākusies, - meža ogu un sēņu pārdošanu pārstrādes uzņēmumiem. Diemžēl šajā segmentā ir izveidojusies absurda situācija. Lai gan Latvijas meži ir bagāti ar mellenēm, brūklenēm, gailenēm un baravikām, Latvijas pārstrādes uzņēmumi bieži ražošanā izmanto importa ogas un sēnes. Turklāt, pēc uzņēmēju aplēsēm, 95% no meža veltēm, zaudējot Latvijas izcelsmi, tiek pārdotas par skaidru naudu, neuzrādot šos ienākumus un nemaksājot nodokļus. Kāpēc Latvija neizmanto savus resursus un kādēļ valsts budžets faktiski negūst nekādus nodokļu ieņēmumus no meža velšu pirmatnējās realizācijas?
Par to stāsta SIA Saldekki īpašniece Ērika Drāke-Lūse: «Latvijā ar meža velšu iepirkšanu un tālāku to pārstrādi nodarbojas vairāki uzņēmumi: Sparlats, Pure Food, Lienama Alūksne, G-Serviss, Pārsla-2 u.c. Pārstrādātā produkcija tiek realizēta Latvijā, citviet Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Latvijas izcelsmes ogas ir salīdzinoši kvalitatīvākas nekā citu Eiropas reģionu izcelsmes ogas. Diemžēl nevaram piegādāt pieprasīto daudzumu Latvijas ogu, jo neefektīvas nodokļu sistēmas un nevienlīdzīgas situācijas ar kaimiņvalstīm dēļ pašmāju meža veltes nonāk melnajā tirgū vai arī tās iepērk uzpircēji no Lietuvas vai Igaunijas, kur ienākumi no meža velšu pārdošanas līdz noteiktai robežai netiek aplikti ar ienākuma nodokli. Rezultātā 2008.gadā Latvijā iepirkām tikai 5% no ogām un sēnēm.»
Lai arī pašreizējā likumu norma Latvijā ogotājiem un sēņotājiem paredz atbrīvojumu no reģistrācijas kā saimnieciskās darbības veicējiem, tomēr tā neatbrīvo no sarežģīta nodokļu samaksas procesa. Jāmaksā 15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no saimnieciskās darbības ienākuma ar iespēju atskaitīt no apliekamā ienākuma attaisnotos izdevumus, tomēr šim rūpalam izmaksu daļu ir sarežģīti novērtēt, tādēļ likme ir vērtējama kā augsta un sistēma - neefektīva.
Sakārtot nodokļus
Ir jāatrod veids, kā legāli, nodot ogas un sēnes, ar vismazākajiem administratīvajiem šķēršļiem un optimālu nodokļu maksājumu nodrošināt šādus nosacījumus: šo saimniecisko darbību nevajadzētu atstāt pilnībā bez nodokļa maksājuma, jo ogotāju un sēņotāju aktivitātes paaugstina ugunsdrošības risku mežos, tātad arī valsts izdevumus par ugunsnovērošanu un ugunsgrēku dzēšanu. Tomēr maksājumam jābūt tik zemam, lai izskaustu nelegālo tirdzniecību un meža veltes masveidā netiktu realizētas kaimiņvalstīs. Nodokļa iekasēšana jāveic iepircējam, jo ogotāji un sēņotāji nav tā nodokļu maksātāju kategorija, kura izvēlēsies reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, kārtot grāmatvedības reģistrus un ik gadu sniegt deklarāciju, lai piemērotu neapliekamo minimumu un vēl pēc tam gaidītu budžeta atmaksāto nodokļa pārmaksu.
Zvērinātu advokātu biroja LetLaw nodokļu konsultante Ingūna Ābele šī segmenta sakārtošanai kā labāko piedāvā šādu risinājumu: «Ņemot vērā ogotāju un sēņotāju darbības specifiku, kas saistīta ar cilvēka darba resursa izmantošanu meža velšu meklēšanai, vākšanai, produkta attīrīšanai, transportēšanai un pārdošanai, šim ienākuma veidam varētu noteikt izdevumu normas, kā tas ir, piemēram, autoratlīdzībai (no 15% līdz 40%) vai ienākumiem no kokmateriālu pārdošanas (50%). Arī objektīvi ir neiespējami novērtēt izmaksas visu to laiku, ko sēņotājs vai ogotājs velta, braukdams uz mežu un meklēdams sēņu un ogu vietas, kā arī vācot un attīrot tās. Ja likumā noteiktu, ka, ieturot nodokli no fizisku personu meža ogu un sēņu, kā arī savvaļas ārstniecības augu un ziedu pārdošanas ienākuma, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar to sagatavošanu un pārdošanu saistītos izdevumus, piemērojot normu 60% apmērā no izmaksājamās summas, tad efektīvā nodokļa likme būtu 6% no apgrozījuma. Tādējādi par katriem 100 latiem seši lati tiktu ieskaitīti budžetā, bet 94 latus saņemtu ogotājs vai sēņotājs. Nodokli aprēķinātu un fiziski valsts budžetā maksātu ogu un sēņu uzpircējs, kā arī nosūtītu paziņojumu VID.»
Viņa norāda, ka var, protams, diskutēt, vai 60% norma ir optimāla un kādai būtu jābūt efektīvajai likmei, bet 6% labi sasaucas ar fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, tikai atšķirībā no tā nebūtu nepieciešama reģistrācija kā fiksētā nodokļa maksātājam VID, avansa maksājumi un liekas formalitātes ogotājam un sēņotājam.
Šis ekonomikas sildīšanas priekšlikums apvieno faktiski visus pozitīvos ekonomiskos un pat sociālos ieguvumus bez papildu riskiem: papildu ienākumu iespēja plašam iedzīvotāju lokam pieaugoša bezdarba līmeņa apstākļos bez birokrātiskiem apgrūtinājumiem; tirgus legalizācija; izmaiņas likumdošanā ir vienkārši īstenojamas; pozitīvais efekts uz valsts budžetu lēšams vairāku miljonu latu vērtībā: a) tiešie nodokļu ieņēmumi no ārstniecības augu un meža velšu pirmatnējās realizācijas, b) citi nodokļu ieņēmumi uzņēmumu finanšu rezultātu uzlabošanās, importa aizvietošanas, jaunu darbvietu veidošanās dēļ, c) samazinātos valsts pārvaldes izdevumi birokrātisko procedūru un strīda situāciju mazināšanās dēļ.
Kopumā pārstrādes uzņēmumi šogad spētu iepirkt 3000 tonnu melleņu, 1000 tonnu dzērveņu, 500 tonnu brūkleņu un 500 tonnu gaileņu. Valdība un Saeima ir solījusi, ka turpinās uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, tāpēc jācer, ka, izprotot pašreizējās sociālekonomiskās problēmas un izaicinājumiem pilno rudeni, ir iespēja sakārtot šo jomu steidzamības kārtā.