Ls 4000 par raidījumu
«Par dažiem kolēģiem man kauns, jo viņi attīsta domu, ka žurnālisti ir uzpērkami, un maldina vēlētājus,» saka portāla politika.lv galvenais redaktors Dmitrijs Petrenko, kurš pamanījis daudzus aizdomīgus materiālus par deputāta kandidātiem. Arī Dienai, pētot mediju saturu, tādi vai acīs duras.
Uzkrītoši daudz pozitīvu materiālu par LPP/LC kandidātiem ir laikrakstos Čas un Vesti segodņa. Bieži tie ir raksti par A.Šleseru, tāpat, piemēram, Čas lasāms plašs tā redaktores Ksenijas Zagorovskas raksts par LPP/LC deputāta kandidāti Irinu Vinniku kā ļoti labu pasniedzēju. Ar K.Zagorovsku Dienai nav izdevies sazināties jau pusi nedēļas. Sākotnēji viņa lūdza pārzvanīt, bet norunātajā laikā telefonu bija izslēgusi un pēc tam uz zvaniem neatbildēja.
Arī vairākos žurnālos pēdējā laikā parādījušies materiāli par deputāta kandidātiem. Piemēram, Vakara Ziņās ievietotas A.Šlesera privātās bildes, Ievas Stāstos publicēts raksts par mūziķi Normundu Rutuli, kurš no Tautas partijas saraksta kandidē uz Rīgas domi, savukārt Mājas Viesī - intervija ar citu mūziķi Andri Baltaci, kurš kandidē Rēzeknes novada domes vēlēšanās no LPP/LC. Abi noliedz, ka par intervijām maksāts. Taču A.Baltacis stāsta, ka viņš esot noraidījis uzaicinājumu uz diskusiju reģionālajā medijā, kam līdzi sekoja rēķins.
Aizdomīgi materiāli ir arī vairākās komerciālajās raidorganizācijās. Gan Dienas pētītais, gan ekspertu teiktais liecina, ka īpašas aizdomas par iespējamām slēptām reklāmām rada vairāki LNT un Pirmā Baltijas kanāla (PBK) sižeti. LNT ziņās pēdējā pusotrā mēnesī bijuši vairāki sižeti par A.Šlesera plāniem Rīgas attīstībā. LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis noliedz, ka LNT būtu vienošanās ar LPP/LC. Savukārt PBK ziņās eksperti saskata ne tikai LPP/LC, bet arī Saskaņas centru slavinošus sižetus. PBK norādīja, ka vadība ir komandējumā, tāpēc komentāru nav.
Vairāku sarakstu kandidāti parādījušies Radio SWH raidījumos. Piemēram, pagājušās svētdienas rītā tika intervēts Eiroparlamenta deputāta kandidāts Ainars Baštiks (LPP/LC), ko raidījuma vadītājs Juris Millers skaidro ar viņa piemērotību raidījumam Vasarsvētkos. Savukārt raidījuma Ar dziesmu par dzīvi viesi bijuši Eiroparlamenta deputāta kandidāti Rihards Pīks (TB/LNNK), Inese Vaidere (PS), Roberts Zīle (TB/LNNK), Guntars Krasts (Libertas.lv) un Ieva Plaude (LPP/LC), kā arī Lita Beiris (JL), kas kandidē uz Rīgas domi. Politiskajās aprindās neoficiāli tiek runāts, ka par nokļūšanu šajā raidījumā ir jāmaksā. Kādas partijas pārstāve stāsta, ka partija saņēmusi oficiālu Radio SWH reklāmas daļas piedāvājumu piedalīties raidījumā par 4000 latu. Radio SWH Reklāmas daļas vadītāja Nora Zeibote ir lakoniska - Radio SWH neko tādu nepiedāvā.
Atpakaļ deviņdesmitajos
«Manuprāt, šajā ziņā strauji atgriezušies deviņdesmito gadu beigu tikumi,» skaidro mediju pētniece Anda Rožukalne. Eksperti norāda, ka arī mediji cieš no krīzes, tāpēc vairāki ir gatavi «pārdot» savu saturu. Turklāt šoreiz neviena sabiedriskā organizācija neveic slēpto reklāmu monitoringu, kas arī ļauj medijiem darboties brīvāk.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbauda iespējamās slēptās aģitācijas gadījumus, taču tad jāpierāda, ka redakcijai maksāts, kas ir gandrīz neiespējami, saka birojā. Providus pētniece Iveta Kažoka gan uzsver, ka presi kontrolēt ir grūti, bet Radio un televīzijas likums liek raidorganizācijām nodrošināt godīgu un objektīvu saturu, tāpēc: «Kur skatās Nacionālā radio un televīzijas padome?» Tās pārstāvis Sergejs Kārītis informē - tā veic slēpto reklāmu monitoringu, un līdz šim padomei bijušas aizdomas par iespējamām slēptām PCTVL reklāmām vairākās radiostacijās, par ko padome jau vērsusies KNAB. NRTP esot arī saņēmusi sūdzības par PBK, no televīzijas pieprasīts ieraksts. Savukārt par citām raidorganizācijām sūdzību nav bijis, un arī paši neko neesot konstatējuši.