Kāds tad īsti izskatīsies Latvijas mikrouzņēmums? Likumprojektā piedāvāti šādi kritēriji: uzņēmuma apgrozījums gadā nepārsniedz 70 tūkstošus latu, darbinieku skaits - piecus cilvēkus un uzņēmuma dalībnieki jeb īpašnieki ir fiziskas personas. Šādiem nelieliem uzņēmumiem nebūtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis un ienākuma nodoklis vispārīgā kārtībā, tā vietā valstij mikrouzņēmumu nodoklī būtu jāmaksā viena piektdaļa no uzņēmuma apgrozījuma.
To, cik lielā mērā šāda mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana sekmēs mazu uzņēmumu attīstību, pagaidām, protams, ir pāragri prognozēt. Taču nenoliedzams ir fakts, ka pēdējā laikā ar valdības atbalstu īstenoti vairāki pasākumi, kas ļaus plašākam cilvēku lokam piepildīt sapni par savu personisko biznesu. Jau drīzumā plānots pieņemt Komerclikuma grozījumus, kas paredz SIA minimālo pamatkapitālu samazināt no diviem tūkstošiem latu līdz nieka vienam latam. Atsevišķās profesijās strādājošie jau tagad izmantot iespēju samaksāt patentmaksu - fiksētu summu, kuras apmērs ir no 30 latiem līdz 70 latiem mēnesī.
Mikrouzņēmumi, protams, nav nekāda brīnumnūjiņa, ar kuru var uzburt desmitiem tūkstošus darba vietu. Taču arī arguments par to, ka, atvieglojot birokrātisko un nodokļu slogu, ne viens vien bezdarbnieks tiks pie iespējas izmēģināt savus spēkus biznesā un no pabalstu prasītāja pārtaps cilvēkā, kurš spēj pabarot gan sevi, gan savu ģimeni, ir vērā ņemams. Tie, kas pabijuši Rietumeiropā, mēdz jūsmot par, piemēram, mazām kafejnīciņām, kur pasniedz mājas vīnu, ķēķī pie plīts rosās krodziņa saimniece, bet viesus pie galdiņiem apkalpo saimnieces dēls un meita.
Tiesa, gan cerēt, ka būt par mikrouzņēmuma īpašnieku ir tik romantiski kā saldsērīgās vācu filmās vai latīņamerikāņu seriālos. Arī mazītiņš bizness reizumis prasa lielu piepūli, toties dažkārt no maziem ģimenes uzņēmumiem izaug lielas biznesa impērijas.
Sagatavojusi Madara Fridrihsone