«Vulfam jāatkāpjas!» skandēja pie prezidenta pils sanākušie. Aicinājumi pamest amatu pieņemas spēkā, atklājoties arvien jaunām detaļām par prezidenta mēģinājumiem ietekmēt laikrakstu vadību. Protesta organizatori uzsvēra, ka K. Vulfa rīcība ir uzbrukums sabiedrības morālei un uzvedības normām.
Opozīcijas partijas pastiprina spiedienu uz Vācijas kancleri Angelu Merkeli, norādot, ka prezidenta atkāpšanās gadījumā jārīko jaunas vēlēšanas. Sociāldemokrātiskā partija, kas ir lielākā opozīcijas partija, atgādina, ka kanclere 2010. gadā virzīja K. Vulfu prezidenta krēslam. «Viņa nevar izlikties, ka viņai ar šo visu nav it nekāda sakara,» partijas biedra un bijušā ārlietu ministra Franka Valtera Šteinmeiera teikto citējis The Local.
A. Merkele uzsvērusi, ka izjūt dziļu cieņu pret K. Vulfu. Kancleres pārstāvji noliedz medijos izskanējušās ziņas, ka tiktu meklēts jauns prezidents. «Viņa neredz iemeslu, kādēļ vajadzētu meklēt prezidenta amata pēcteci.» Tomēr sabiedrībā augošā neapmierinātība apdraud pašas kancleres pozīcijas laikā, kad Vācija visiem spēkiem cenšas atrisināt eirozonas parādu krīzi.
Skandāls uzvirmoja decembrī, kad izdevums Bild ziņoja, ka K. Vulfs nav deklarējis 500 tūkstošu eiro lielu aizdevumu mājokļa iegādei, ko 2008. gadā saņēmis no kāda miljonāra sievas, vēl esot Lejassaksijas premjerministra amatā. Uzzinot par plānoto publikāciju, prezidents laikraksta vadībai automātiskajā atbildētājā ierunājis draudu pilnu vēstījumu. K. Vulfs solījis «sākt karu» pret medijiem, kas publicēs ziņas par aizdevumu.
Prezidents publiski nožēloja savu rīcību, taču uzsvēra, ka nedomā atkāpties no amata. Viņš tikai vēlējies pasargāt savu ģimeni un lūdzis medijus atlikt publikāciju uz vēlāku laiku. Sabiedriskās domas aptaujas rezultāti vēsta, ka 61% vāciešu nav pārliecinājusi K. Vulfa televīzijā pārraidītā atvainošanās.