Vācijai jāpaliek atvērtai
Vācijas pieprasītākā laikraksta Bild otrdienas numurā trīs lappuses aizņēma 50 slavenu vāciešu aicinājumi nepieslieties PEGIDA, kas katru pirmdienu valsts austrumu pilsētā Drēzdenē rīko demonstrācijas pret islāma it kā pieaugošo ietekmi Eiropā.
Viņu vidū bija arī kādreizējie Vācijas kancleri no Sociāldemokrātiskās partijas Gerhards Šrēders un Helmūts Šmits. «PEGIDA protesti uzkurina slēptus aizspriedumus un naidu pret ārzemniekiem, un netoleranci,» rakstīja 96 gadus vecais H. Šmits. «Vācijai jāpaliek atvērtai un tolerantai. Tādēļ ir jāpauž skaidrs «nē» PEGIDA.»
Finanšu ministrs Volfgangs Šoible no kancleres Angelas Merkeles partijas Kristīgo demokrātu savienība uzsvēra iebraucēju ekonomisko nozīmi: «[PEGIDA] Lozungi nevar izmainīt faktus - Vācijai ir nepieciešami imigranti, un mums ir jābūt atvērtiem pret bēgļiem.»
Starp PEGIDA nosodītājiem bija arī vairākas izklaides nozares un sporta slavenības. Kādreizējā futbola zvaigzne un ilggadējais Vācijas futbola valstsvienības menedžeris Olivers Bīrhofs uzsvēra, ka daudziem no izlases spēlētājiem, kuri pagājušajā vasarā Brazīlijā virs galvas pacēla pasaules čempionu kausu, ir saknes ārzemēs.
Kanclere A. Merkele savā Vecgada uzrunā 31. decembrī aicināja Vācijas iedzīvotājus uzgriezt muguru PEGIDA, kuras atbalstītājus viņa nodēvēja par «naidpilniem rasistiem». «Visiem, kas piedalās šajās demonstrācijās, es vēlos teikt: nesekojiet tiem, kuri jūs uzrunā, jo pārāk bieži viņu sirdīs ir aizspriedumi, vēsums un pat naids,» sacīja politiķe.
Pret imigrāciju noskaņotās populistiskās partijas Alternatīva Vācijai (AfD), kas atbalsta PEGIDA protestus, vadītājs Bernds Luke pagājušajā nedēļā publikācijā respektablajā laikrakstā Frankfurter Allgemeine Zeitung apsūdzēja A. Merkeli pilsoņu necienīšanā. Viņaprāt, valdības vadītāja visus PEGIDA sekotājus ir apzīmogojusi kā pret imigrantiem noskaņotus, vispār neieklausoties viņu viedoklī.
Izslēdz apgaismojumu
Regulārās demonstrācijas Drēzdenē, kur dzīvo neliels skaits imigrantu un musulmaņu, sākās pērn oktobrī pēc tam, kad Vācijā bija notikušas sadursmes starp vietējiem kurdiem un sunnītu musulmaņiem saistībā ar rietumvalstu sāktajiem uzlidojumiem sunnītu džihādistu kustības Islāma valsts pozīcijām Sīrijā.
PEGIDA iestājas pret Vācijas liberālo imigrācijas politiku, kuras rezultātā pērn patvēruma meklētāju skaits sasniedza 200 tūkstošus, kas ir četrreiz vairāk nekā 2012. gadā, vēsta ziņu aģentūra Reuters. Kustības manifestā teikts, ka ir jāsaglabā «Rietumu kultūra, balstīta jūdu - kristiešu tradīcijā», iepretim radikālo musulmaņu ieviestajai «paralēlajai sabiedrībai» ar šariata tiesu.
Kustība uzsver, ka nav rasistiski un ksenofobiski noskaņota, tomēr tās organizētajos gājienos ir manīti neonacistu grupējumu dalībnieki un futbola huligāni, kas ir pazīstami ar saviem galēji labējiem uzskatiem.
Drēzdenes policija apgalvo, ka šajā pirmdienā notikusī PEGIDA atbalstītāju demonstrācija pulcējusi rekordlielu skaitu cilvēku - 18 tūkstošus. Krietni mazskaitlīgāki kustības sekotāju gājieni notika arī galvaspilsētā Berlīnē un Ķelnē.
Tūkstošiem cilvēku Drēzdenē, Berlīnē, Ķelnē, Štutgartē, Minhenē un Hamburgā piedalījās demonstrācijās pret PEGIDA. Ķelnē tika izslēgts apgaismojums uz tiltiem pār Reinu un pie slavenās Ķelnes katedrāles, tādējādi norādot PEGIDA atbalstītājiem, ka viņi atbalsta ekstrēmismu. Berlīnē tika izslēgts Brandenburgas vārtu apgaismojums.
Muris