2012. gadā Vācijā uz dzīvi apmetušies 282 800 cilvēku, kas ir par 4,1% vairāk nekā gadu pirms tam. Lielākā daļa iebraucēju nākuši no bezdarba smagāk skartajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, lai meklētu Vācijā labāku dzīvi. 80% iebraucēju nākuši no tādām valstīm kā Itālija, Spānija, Grieķija, kā arī Rumānija un Polija.
Vācija, kas lepojas ar spēcīgāko ekonomiku Eiropā, īpaši vilinoša šķiet darba meklētājiem no nabadzīgākajām ES valstīm. 28 gadus vecais rumāņu IT speciālists Kosmins Pauns stāstīja The Local, ka pārcēlies uz Berlīni, jo tā esot «jaunā Silīcija ieleja». «Šeit kompānijas liek lielāku uzsvaru uz darbinieku apmācību, nevis pieredzi,» piebilda vīrietis.
Lielāko Vācijā mītošo imigrantu grupu aizvien veido turki, lai gan pagājušajā gadā bez Vācijas pilsonības valstī mītošo turku skaits samazinājies par 2%. Tas skaidrojams ar to, ka daļa atgriezušies Turcijā vai ieguvuši Vācijas pilsonību.
Vācijā reģistrēti 1,6 miljoni turku, bet otru lielāko iebraucēju grupu veido poļi ar 532 000 cilvēku, kam seko itāļi, grieķi un horvāti.
Vācieši, vēloties saglabāt augsto labklājības līmeni valstī, cenšas piesaistīt augsti kvalificētu ārzemju darbaspēku. Valsts cer stimulēt ekonomisko izaugsmi, palielinot viesstrādnieku skaitu, jo Vācija cieš no kvalificētu darbinieku trūkuma.
Kā vēsta Ķelnes Ekonomiskās izpētes institūta pētījums, ārzemniekiem bez Vācijas pilsonības ir daudz mazākas izredzes tikt pie darba. «Pamatā starp ārzemniekiem ir daudz augstāks bezdarba rādītājs nekā vāciešiem,» Deutsche Welle uzsvēra institūta pārstāvis Holgers Šefers, piebilstot, ka lielāko bezdarbnieku grupu veido iebraucēji no arābu valstīm. Turpretim aina esot pozitīvāka, lūkojoties uz iebraucējiem no Eiropas valstīm vai ASV, norādīja H. Šefers, piebilstot, ka bezdarbnieku rindās lielākoties ir iebraucēji bez izglītības.