Taču Roberta Koha institūts, kas Vācijā atbildīgs par slimību kontroli, neatbalsta ministra optimismu, raksta The Guardian. Inficēto skaita kritumu varētu skaidrot ar iedzīvotāju piesardzību un atsacīšanos no svaigiem dārzeņiem savā ēdienkartē, nevis saslimstības draudu mazināšanos. Kā vēsta izdevuma Bild rīcībā esošā informācija, svaigo produktu pārdošanas apjomi Vācijā kritušies vidēji par 30% līdz 40%.
Veselības ministrs uzsvēris, ka valstī aizvien būs spēkā brīdinājums nelietot uzturā svaigus tomātus, salātus, gurķus un dīgstus, kamēr netiks noteikts infekcijas avots. Valdība saņēmusi bargu kritiku par tās nespēju jau mēnesi identificēt saslimstības izraisītāju. Tai pārmet arī pārsteidzīgu spriedumu izziņošanu, kas radījis zaudējumus Eiropas lauksaimniekiem. Laboratoriskie izmeklējumi nav apstiprinājuši ne Spānijas gurķu, ne Vācijas fermas pupiņu dīgstu vainu slimības izraisīšanā.
Eiropas Savienības (ES) veselības komisārs Džons Dalli trešdien, apmeklējot Vācijas valdības īpaši noorganizēto epidēmijai veltīto krīzes sanāksmi, uzsvēra, ka Vācijai jāvēršas pēc starptautiskas palīdzības. Uz valsti jau nosūtīti ES pārtikas drošības jautājumu eksperti, taču varētu būt nepieciešama arī ASV un Japānas speciālistu palīdzība. «Šī ir nopietna krīze. Lai gan tā ir ģeogrāfiski ierobežota, nepieciešama tās kontrole, un mēs vēlamies nodrošināt to, lai tā neatkārtotos,» Dž. Dalli teikto citējis Deutsche Welle.
Vācijas amatpersonas paudušas bažas, ka patieso infekcijas avotu var neizdoties noskaidrot. Kopumā reģistrēti jau 26 nāves gadījumi, no kuriem 25 Vācijā, bet viens Zviedrijā. Vācijā saslimušo skaits sasniedzis jau 2648 cilvēkus, no kuriem gandrīz 700 novēroti nieru bojājumi, kas var rosināt akūtu nieru mazspēju.