Kopumā Latvijas ostas ir strādājušas labi. Ņemsim pēdējos desmit gadus. Tas ir cienījams laiks, lai novērtētu ostu ilgtermiņa attīstību. Rīgas ostas apgrozījums ir gandrīz trīskāršojies, pieaugot no 13,35 miljoniem tonnu 2000. līdz 30,48 miljoniem tonnu 2010. gadā. Arī Liepājas ostas apgrozījums ir kopumā labi audzis - no 2,97 miljoniem līdz 4,38 miljoniem tonnu. Samazinājies kādreiz lielākās Baltijas ostas Ventspils kravu apgrozījums, kas 2000. gadā bija 34,76 miljoni tonnu, bet pērn 24,82 miljoni tonnu. Taču visiem labi zināms, kur «pazuduši» šie 10 miljoni tonnu kravu. Tieši par tik kritās kravu apgrozījums Ventspils ostā, kad 2002. gadā Krievija politisku iemeslu dēļ slēdza naftas cauruļvadu. Būtībā kravu apgrozījums Ventspils ostā nav mainījies, tas palicis stabils.
Tomēr pēdējos gados mūsu ostu apgrozījums nepieaug, bet Klaipēdas un Tallinas ostu - aug. Var runāt par dažādiem subjektīviem iemesliem, kā «uzņēmēju kari» Ventspilī un Rīgā, var domāt, ka kāda Latvijas osta kavē kādas citas ostas attīstību, jo arī Latvijas ostas konkurē savā starpā. Tomēr tās ir runas. Pamatiemesls ir Latvijas dzelzceļa infrastruktūras kapacitāte, pa kuru Latvijas ostām tiek piegādātas kravas. Tā ir sasniegusi savu robežu. Sliežu ceļi ir pārslogoti. Ir nepieciešamas nopietnas investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā. Investīcijas Rīgas ostas padziļināšanā ir devušas rezultātu - ostā ienāk lielie Panamax klases kuģi.