HOPE programma veidota, lai veicinātu zināšanu un pieredzes apmaiņu ES un nodrošinātu slimnīcu un veselības aprūpes profesionāļu mācības, pieredzes paaugstināšanu veselības aprūpes vadības procesos. Tās ietvaros arī Latvijas mediķi bijuši citu valstu slimnīcās.
Pārsteidza datu sistēma
«Jā, dažas slimnīcas jums te ir ļoti vecas, pat simt gadu vecas, taču tā nav problēma. Arī Grieķijā mums ir gan vecas, gan jaunas slimnīcas, taču nereti pacienti izvēlas ārstēties tieši vecajās slimnīcās, jo ārsti tur ir labāki,» par vispārējiem iespaidiem Latvijā saka S. Karakolidis. Viņa iespaidi par redzēto Latvijas visās trijās universitātes slimnīcās un Liepājas reģionālajā slimnīcā kopumā esot ļoti labi. Darbs esot labi organizēts, iekārtas esot ļoti modernas.
BKUS medbrāli pārsteigusi arī teicami organizētā pacientu datu sistēma. «Mēs tagad organizējam pacientu datu sistēmu, taču esam vairākus gadus aiz jums. Ja ārstam vajadzīgi kāda pacienta laboratorijas analīžu rezultāti, man jādodas lejā uz laboratoriju ņemt papīrus, jādodas atpakaļ augšā, te var datorā paskatīties piecās sekundēs,» viņš saka. Viņš ļoti brīnoties, kā tik mazs personāls tik daudz un tik labi var paveikt, taču neuzskata, ka adekvāti ir strādāt tik ilgas stundas, pat diennakti. «Ir jāstrādā astoņas stundas un sešpadsmit stundas jāatpūšas. Eiropas Savienībā tas ir noteikts ar normatīvu,» saka Stavrs.
Par «sliktajām lietām» Stavrs saka - acīs kritis, ka intensīvās terapijas nodaļā mazo pacientu vecākiem vai citiem radiniekiem atļauts uzturēties kaut visu dienu: «Mēs Grieķijā to nepieļaujam - vecākiem atļauts tur uzturēties tikai stundu, un bērnam nedrīkst pieskarties. Visam jābūt sterilam, jaundzimušie ir ļoti jutīgi pret slimībām.»
Medbrāļi iecienīti
Latvijas slimnīcās Stavrs neesot saticis nevienu medbrāli. «Jā, bet Grieķijā ap 30 procentiem ir tieši vīrieši, viņus pat izvēlas - viņiem ir vairāk spēka, viņi var izcilāt pacientus, arī ekonomiski izdevīgi - sievietes paliek stāvoklī, pusotru gadu tad nestrādā,» viņš saka. Stavrs pieļauj - iespējams, Latvijas vīrieši šo profesiju neizvēlas zemās algas dēļ. Viņš strādā Grieķijā Larisas pilsētas universitātes slimnīcā kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. «Grieķijā valdības iestāžu darbinieki saņem tikpat lielu naudu, kādu mēs. Tādēļ var izvēlēties strādāt par medbrāli, jo vienmēr atradīs darbu un par saņemto naudu varēs nodrošināt sev samērā labu dzīves kvalitāti,» saka Stavrs. Mēnesī alga esot ap 1100 eiro.
Ziedojumus grūtāk vākt
Latvijā HOPE programmu koordinē Evija Palčeja, BKUS Bērnu slimnīcas Gaiļezerā virsārste. Programmā iesaistītas vairākas Latvijas slimnīcas.
BKUS darbiniekiem, piedaloties šajā pieredzes apmaiņas programmā, ceļa un uzturēšanās izmaksas sedz Bērnu slimnīcas fonds, kas vāc ziedojumus.
«Personāla mācībām ziedojumus piesaistīt ir vissarežģītāk, jo tas nav kaut kas acīmredzams un aptaustāms kā krēsls, piemēram. Taču medicīnas personāla izglītībai un profesionalitātes līmenim ir daudz izšķirošāka nozīme nekā jaunam krēslam,» saka Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda vadītāja.
BKUS 9. nodaļas (interdisciplinārās) virsmāsa Anita Šteisele saka - pēc pērnāgada pieredzes brauciena HOPE programmā uz Vīni viņa pilnībā pārkārtojusi savas nodaļas darbu - tagad katram mazajam pacientam «piestiprināta» sava māsiņa, kurai vecāki var jautāt jebko.