Analizējot pēdējo gadu vakcinācijas datus, nākas atzīt nepatīkamu tendenci - vakcinācijas aptvere jeb vakcinācijas līmenis Latvijā pazeminās. Sevišķi tas jūtams pēdējos gados - 2009. un 2010. gadā. Kaut gan Latvijas vakcinācijas kalendārs atzīts par vienu no labākajiem Eiropā un tajā iekļautas arī vairākas jaunas, drošas, efektīvas un Eiropas Savienības valstīs atzītas un izmantotas vakcīnas, sabiedrības izpratne par vakcināciju kā pašu efektīvāko un labāko infekcijas slimību profilakses veidu ne vienmēr ir pietiekama.
Piemēram, lai apturētu B hepatīta un difterijas izplatību, pret kuru vakcinē pirmajā dzīves gadā, vakcinācijas aptverei vajadzētu būt 95%, bet Latvijā šis rādītājs ir par 10% mazāks - respektīvi, tikai 91% un 92%.
Iemesli tam, kāpēc vakcinācija aptver arvien mazāku bērnu skaitu, ir dažādi. Tradicionālie un zināmie ir sociālekonomiski nelabvēlīgie faktori - trūkums, vecāku alkoholisms. Otrais iemesls ir atsevišķu vecāku kategoriskā nostāja pret vakcināciju - tā pēdējos gados arvien pieaug. Internetā, sabiedriskajā telpā ir pieejama ļoti plaša informācija par vakcināciju, taču pārsvarā tā ir vai nu ir nepatiesa, vai dažkārt pat klaji dezinformējoša, medicīniski nekorekta, apzināti maldinoša un tādēļ neatspoguļo patieso situāciju.
Lai veicinātu patiesas, uz klīniskiem pierādījumiem balstītas informācijas izplatību par vakcināciju, ārkārtīgi liela nozīme ir ģimenes ārstiem. Arī citās valstīs veiktie pētījumi apstiprina, ka pati nozīmīgākā loma pacientu izglītošanā par vakcināciju ir tieši ārstiem.
Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā arī pašu ģimenes ārstu attieksme pret vakcināciju ne vienmēr ir pozitīva, tas mulsina vecākus un arī veicina vakcinācijas mazināšanos. Acīmredzot Latvijā vairāk uzmanības būtu jāpievērš tieši medicīnas darbinieku izglītošanai, jo zinātne un arī vakcīnu joma nemitīgi attīstās.
Uzskatāms piemērs tam, cik svarīga loma cilvēka veselībā ir izpratnei par imunizāciju, ir vakcinācija pret B hepatītu. Daudzi vecāki nesaprot, kāpēc jāvakcinē jau zīdaiņa vecumā, kāpēc šis vīruss ir bīstams. Jā, tiešām, B hepatīts kā slimība nav sevišķs drauds veselībai, mirstība no tā ir ļoti niecīga, mazāka par 1%.
Taču šīs slimības sekas atšķirībā no norises gan ir ļoti smagas. Jo jaunāks cilvēks inficējas ar B hepatītu, jo lielāka varbūtība, ka vīruss organismā paliek uz visu mūžu. Pakāpeniski aknu šūnas tiek bojātas, un pēc 20, 30 gadiem var veidoties smagas komplikācijas - aknu ciroze vai aknu vēzis. Diemžēl šajos gadījumos prognoze ir diezgan nelabvēlīga. Tāpēc tiek uzskatīts, ka vakcīna pret B hepatītu ir faktiski pirmā vakcīna pret vēzi. Nevis pret inficēšanos, nevis pret saslimšanu, bet pret inficēšanās sekām. Daudzi netic, ka zīdainis var inficēties ar B hepatītu, taču tas var notikt gan dzemdību laikā saskarē ar mātes asinīm, ārstniecības iestādēs medicīnisko manipulāciju laikā, arī pat sadzīvē. Ja ārsts šos aspektus nemāk izstāstīt, vecāki bērnu, paši nezinot, var pakļaut lielam riskam.
Pagājušajā gadā ar B hepatītu Latvijā saslima tikai divi bērni - abi nebija vakcinēti -, nevis 46, kas bija vidējais rādītājs valstī pirms vakcinācijas sākšanas 1997. gadā.
Daudz neskaidrību vecākiem ir arī par tuberkulozi, jo bieži jautā - kur gan zīdainis ar to varētu inficēties. Latvija pieder pie tās valstu grupas, kurā saslimstība ar tuberkulozi joprojām ir augsta. Zīdainis ar tuberkulozi var inficēties vieglāk nekā ar jebkuru citu vīrusa infekciju. Tuberkulozes baktērija ar slimnieka klepus pilieniem izplatās ārējā vidē un saglabājas tur ļoti ilgu laiku. Vējš ar putekļiem vai ventilācijas sistēmas šo baktēriju var izplatīt tālāk, un saslimt var visur - uz ielas, tramvajā, kāpņu telpā, veikalā vai poliklīnikā.
Saslimstot ar tuberkulozi, zīdainim pastāv risks, ka infekcija izraisīs nevis plaušu formu, kas, kaut gan ir smaga, tomēr pakļaujas ārstēšanai, bet gan tā saukto ģeneralizēto tuberkulozes formu, kas var inficēt smadzeņu apvalkus, izraisot tuberkulozes meningītu.
Pagājušajā gadā Latvijā bija viens gadījums, kad nevakcinētam zīdainim tuberkuloze attīstījās kā meningīts. Tāpēc potēšana pret tuberkulozi ir ļoti svarīga, jo, kaut gan tā nevar pasargāt no slimības plaušu formas, tā ir efektīva, lai neļautu infekcijai izplatīties organismā un izraisīt smagāko tuberkulozes formu, kuras ārstēšana gandrīz nav iespējama.
Arī par jauno pneimokoku poti vecākiem ir daudz neskaidrību, par to liecina pagaidām diezgan zemais vakcinācijas aptveres līmenis. Mazi bērni bieži slimo ar pneimoniju, vidusauss iekaisumu, smagākos gadījumos var attīstīties meningīts. Visbiežākais šo slimību cēlonis ir pneimokoku infekcija, kas sevišķi smaga un bīstama ir maziem bērniem, un vakcinācija no tās var pasargāt. Ik gadu Latvijā ar pneimokoku infekciju saslimst ap 700 bērnu.
Patlaban līdzekļu trūkuma dēļ līdz 2014. gadam atlikta valsts kompensētā vakcinācija pret ļoti lipīgo, mazu bērnu vidū izplatīto rotavīrusa infekciju. Daudzi vecāki nezina, ka pārsvarā ar šo infekciju slimo mazi bērni pirmā dzīves gada otrajā pusē un otrā dzīves gadā pirmajā pusē. Pagājušajā gadā Latvijā bija vairāk nekā trīs tūkstoši saslimšanas gadījumu bērniem līdz divu gadu vecumam.
Tāpēc ļoti svarīgi, ja vecāki izlemj par labu vakcinācijai, veikt to laikus, lai izslēgtu saslimšanas risku.
Risku saslimt ar rotavīrusu Latvijas Infektoloģijas centrā aprēķinājām arī matemātiski, pamatojoties uz statistiku. Ir skaidri zināms, ka līdz piecu gadu vecumam nebūs gandrīz neviena bērna, kurš Latvijā nebūs pārslimojis rotavīrusa infekciju vienu vai divas reizes. Zinot šos skaitļus, jādomā, ka vecākiem būs vieglāk izdarīt izvēli par labu vakcinācijai brīdī, kad pote pret rotavīrusu būs iekļauta vakcinācijas kalendārā.
* Latvijas Infektoloģijas centra Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs