Dažas rindkopas tālāk valdība sola «izvērtēt pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas rezultātus un sagatavot priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem».
Administratīvi teritoriālā reforma jau ir pabeigta, un 2009. gada jūnijā novadu domju vēlēšanas notika saskaņā ar jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, kuru apstiprināja Saeima. Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums ir zaudējis spēku, bet likuma grozījumos bija teikts: «Pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir apriņķi, novadi un republikas pilsētas.» Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ir uzdots valdībai līdz 2011. gada 31. decembrim izstrādāt apriņķu pašvaldību likumu, lai īstenotu reģionālo reformu un izveidotu otrā līmeņa pašvaldības. Jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) ar reformas pabeigšanu ir domājis brīdi, kad valstī ir izveidotas arī apriņķa pašvaldības. Viņš mierina vietējos līderus, ka novadu robežas nav plānots pārskatīt.
No vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pašvaldību vadītāji sagaida novadu un pilsētu interešu aizstāvību valdībā un iespēju novadiem nostabilizēties, «nesākot atkal milzīgas reformas, jo pašvaldībām ir nepieciešams laiks, lai iemācītos sadzīvot jaunajos novados», teica Cesvaines novada domes priekšsēdis Vilnis Špats (Vienotība). A. Jaunsleinis domā, ka pirmie četri gadi paies, sakārtojot pašvaldību struktūras. Jāatceras, ka administratīvi teritoriālā reforma sakrita ar ekonomisko krīzi. LPS priekšsēdis arī atgādina Latvijas Pašvaldību savienības kongresā izteikto viedokli, ka apriņķu pašvaldībām ir jābūt vēlētām. Taču uz iespēju, ka koalīcija patiešām varētu sākt diskusiju par apriņķu veidošanu, pašvaldību pārstāvji skatās neticīgi. Valdība to arī ir nolēmusi atlikt.
Saeimas sēdē, kurā deputāti lēma par uzticību Valda Dombrovska (Vienotībai) valdībai, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) norādīja uz vairākām «nesaprotamām lietām» valdības deklarācijā, kurā dažas tēzes atkārtojoties. «Es saprotu, ka atkritumu sektoram būs pamatīgi jāsaturas, jo veicināt efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi… pat esat ielikuši divos punktos vides sadaļā,» sēdē teica R. Vējonis. Līdzīgi dublēta apņemšanās nodrošināt vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pakalpojumu sniegšanā.
Bijušais Saeimas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas komisijas priekšsēdis, bijušais pašvaldību ministrs Māris Kučinskis saredz divus izpildāmus uzdevumus no šīs MK deklarācijas sadaļas - vienas pieturas aģentūru ieviešanu, kā arī ieceri atbalstīt teritoriālās attīstības projektus Eiropas Savienības fondu nākamajā plānošanas periodā 2014.-2020. gadam. Daļu no uzrakstītā bez tulkojuma M. Kučinskim esot grūti izprast, piemēram, apņemšanos «Latgales reģionā ieviest īpašu vidēja termiņa attīstības instrumentu» varot uztvert kā vēlmi nomierināt Latgales iedzīvotājus, jo šie instrumenti neesot skaidri, tāpēc esot jāgaida valdības rīcības plāns. MK deklarāciju gan daudzi neuztver kā dokumentu, kas patiešām varētu būt valdībai saistošs. Tagad no savas jomas ministra visvairāk tiek gaidīts atbalsts, lai valsts budžeta konsolidācija nenotiktu uz pašvaldību rēķina, jo, tieši pateicoties pašvaldībām, iepriekšējā konsolidācijas periodā izdevās iztikt bez sociālajiem nemieriem, atgādina A. Jaunsleinis.