Tas būtiski atšķiras no iepriekš apstiprinātā. Valsts ekonomikas sliktās veselības galvenā rādītāja - iekšzemes kopprodukta (IK) krituma - prognoze palielināta līdz 18%, pietuvinot to reālajiem ekspertu vērtējumiem. Par 170 miljoniem latu samazināta budžeta ieņēmumu prognoze, savukārt par vairāk nekā 200 miljoniem latu palielināts deficīts. Līdz ar to valdības pirmdien pieņemtajos un izskatīšanai Saeimā nodotajos budžeta grozījumos deficīts lēsts 9,2% no IK, kas veido vairāk nekā miljarda latu iztrūkumu Valsts kasē. Tiesa, jau tūlīt pēc valdības sēdes gan premjers Valdis Dombrovskis (JL), gan finanšu ministrs Einars Repše (JL) steidza paziņot, ka ar šādu deficītu budžeta grozījumus Saeimā nevarēs pieņemt, un pirms to apstiprināšanas galīgajā, 2.lasījumā, valdība sagatavos priekšlikumus, kā izdevumus samazināt vēl.
No drošiem avotiem Dienai zināms, ka jaunais FM piedāvājums radies pēc nedēļas nogalē notikušajām sarunām ar ārvalstu aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) - pārstāvjiem. SVF norādījis, ka IK prognoze ir jāpārskata, lai tā atbilstu reālajai situācijai. Aizdevēji uzstājuši uz nepieciešamību tēriņus vēl vairāk ierobežot. Precīzas atbildes, cik daudz izdevumu vēl jāgriež un uz kā rēķina to darīs, amatpersonas pirmdien nesniedza.
Premjers norādīja, ka izdevumu cirpšana būs atkarīga no sarunām ar ārvalstu aizdevējiem, kuras ilgs vismaz visu šo nedēļu. Līdz ar to V.Dombrovskis pirmdien atturējās saukt konkrētus izdevumu samazināšanas skaitļus, kā arī to, kādu budžeta deficīta mērķi valdība plāno sasniegt. «Ir skaidrs, ka runa nav par tiem 5%, kas tika paredzēti sadarbības memorandā, jo makroekonomiskā situācija ir pavisam cita,» teica V. Dombrovskis. Viņš gan stingri uzsvēra, ka, strādājot pie tālākas tēriņu ierobežošanas, pilnīgi noteikti netiek izskatīts scenārijs par lata devalvāciju, kā arī izdevumu samazināšanu sociālajā jomā, apcērpot pensijas.
Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, valdībai budžeta izdevumus var nākties apgriezt vēl aptuveni par 100 miljoniem latu. Var sagaidīt, ka tas raisīs asas diskusijas koalīcijā, līdzīgi kā spriedze, kas pirmdien rīta pusē bija vērojama starp premjeru un Tautas partijas ministriem.
Valdības pieņemtajos grozījumos būtiskākā tēriņu apcirpšana (par 281 miljonu latu) skārusi pamatbudžetu. Izdevumi samazināti, īstenojot atalgojuma fonda samazināšanu par 20%, iepirkumu, kapitālo izdevumu apcirpšanu, reformas u.tml. Kopējais valsts budžeta izdevumu samazinājums gan ir neliels, jo vairākos budžeta izdevumos ir pieaugums. Tā par 80 miljoniem latu palielināti sociālā budžeta izdevumi, par 160 miljoniem latu - ES fondu līdzfinansēšanai atvēlētie tēriņi, par 80 miljoniem latu palielinājušies valsts parāda apkalpošanas izdevumi.
Budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā valdība plāno vēlākais līdz Jāņiem, tiem jāstājas spēkā no 1.jūlija. Ar SVF un EK saskaņotu grozījumu pieņemšana ir galvenais nosacījums, lai Latvija saņemtu finansiālās palīdzības maksājumu - 1,19 miljardu latu.