Kā devītais vilnis tuvojas vasaras saulgrieži un Līgo svētki. Visi pasākumi vairāk vai mazāk sāk koncentrēties ap šiem notikumiem, un vispār - vasarai vārti vaļā, un nekur mūzika neskan tik labi un tik tālu kā brīvā dabā! Turklāt šis ir laiks, kad tautas mūzika ir jo sevišķi būtiska - enerģētiska un uzlādējoša.
14. un 15. jūnijā no plkst. 11.00 līdz 16.00 Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz Novadu dienām un Jāņu ielīgošanas pasākumu, kas notiek sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Latvijas Folkloras biedrību. Skanēs dziesmas no novadu novadiem, būs tradīcijas un padomi svētku gaidīšanā un svinēšanā, garīgie dziedājumi Usmas baznīcā, folkloristi novadu sētās un visā muzejā. Jau šovakar no plkst. 18.00 Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales ziņģes folkloras kopu, lauku kapelu izpildījumā varēs dzirdēt arī Esplanādē.
Savukārt 15. jūnija vakara koncerts Brīvdabas muzejā Juglas ezera krastā solās būt īsta Novadu dienu kulminācija. Ezermalas koncerta saknes ir tautas tradicionālajā mūzikā, bet zari stiepsies augstu mūsdienu skaņu debesīs. Koncertā piedalīsies Debesu kalēji jeb Skyforger, kuri sevi dēvē par «pagānisku metālistu bandu». Spēlēs bungu un dūdu grupa Auļi, kas jau iekarojusi nozīmīgu vietu latviešu mūzikā. Bez viņu līdzdalības nenotiek neviens nozīmīgs mūsdienu lielkoncerts. Folkvakarā ezermalā piedalīsies arī etnomūzikas grupa, kuras vadošās balss un vijoles skaņas pavēlniece ir Kristīne Kārkle-Puriņa, savukārt patīkams pārsteigums būs jaunās postfolka grupas Zari enerģiskais skanējums.
Kā saka bungu un dūdu muzikālās grupas Auļi mūzikas direktors un dūdinieks Kaspars Bārbals, viņiem ir gods un prieks spēlēt Brīvdabas muzejā, jo grupas izcelsmes sākumi meklējami tautas mūzikā, folklorā un vēsturē, tā ka paralēles ar Brīvdabas muzeju droši varot vilkt. «Tā vide arī ir pateicīga koncertam - vēsture un brīva daba vienuviet. Mūsos jau arī ir mazliet tāds mežonīgs gars,» saka Kaspars. Vide ir tā, kas arī nosaka enerģētiku, rada īpašo noskaņu.
Ja runājam par novadiem (jo pasākums iekļaujas Novadu dienās), Auļi ir lielisks piemērs konsolidācijai, jo pats Kaspars nāk no Ogres novada - tātad vidzemnieks -, bet pārējie grupas puiši ir no Latgales, Zemgales, laikam tikai Kurzeme nav pārstāvēta. Savukārt par dūdām, savu mūzikas instrumentu, Kasparam ir daudz ko stāstīt. Latvijā tās zināmas kopš XV gadsimta. Pasaulē ir ap 130 dūdu veidu, Latvijā - trīs, kas vizuāli un tembrāli atšķiras, jo nāk no dažādām Latvijas vietām. Vienas no Straupes puses, otras - no Alsungas, bet trešās - no Latgales.