Savukārt Teikas vidusskolas direktore uzskata: izglītības prestižs tomēr palielinās, un to saprot gan bērnu vecāki, gan paši skolēni, līdz ar to arī cīnīties ar bastošanu kļūstot vieglāk, tikai tas jādara konsekventi. «Vecākiem jāpadomā, kā attīstīt bērnā motivāciju, gribasspēku, stingru raksturu, jāseko līdzi bērna emocionālajam stāvoklim. Vārdu sakot, jāiegulda savstarpējās attiecībās,» iesaka I. Bergmane. Viņasprāt, bērnam jāmāca saprast, ko viņš īsti vēlas no skolas - kādu attieksmi, kādu atbalstu? «Ar skolēniem, kam radušās problēmas uzvedības, mācību vai skolas kavēšanas dēļ, mēdzam slēgt trīspusējas vienošanās - skola, skolēns un viņa vecāki. Noskaidrojam radušos grūtību iemeslus un izlemjam, kā rīkosimies, lai tos novērstu. Piemēram, vecāki rūpēsies, lai bērns laikā iet gulēt un neaizguļas uz pirmo stundu, palīdzēs ar mājasdarbiem. Skolotāja piezvanīs un atgādinās par darāmo, savukārt skolēns centīsies ievērot noteikumus un savlaicīgi brīdinās par problēmām. Tas veiksmīgi darbojas lielākajā daļā gadījumā, taču prasa apņēmību un konsekvenci no visām iesaistītajām pusēm,» pieredzē dalās I. Bergmane.
Valmieras Viestura vidusskolas direktors U. Jansons uzsver - vecāku uzdevums ir audzināt bērna raksturu, taču skolai jārūpējas, lai mācību darbs būtu interesants, stundas atraktīvas, jo mūsdienās ir daudz dažādu ārpusskolas iespēju, kas var novērst uzmanību no mācībām. «Mūsu skola ir lielākā Valmierā, te mācās 760 skolēnu, ir pa trim paralēlklasēm ar bērnu skaitu no 17 līdz 30, taču cenšamies rast individuālu pieeju, lai skolēniem būtu patīkami apmeklēt skolu. Skaidrot, nevis veikt represijas. Taču skolai vajadzīgs vecāku atbalsts!» ir pārliecināts U. Jansons.
Arī J. Mihailovs uzsver individuālas attieksmes nepieciešamību, kā arī sadarbību starp vecākiem, skolu, pašvaldību. Tāpat būtu jāveic grozījumi normatīvajos aktos par kārtību, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē skolu, ieviešot regulāru mācību stundu kavējumu uzskaites un novēršanas monitoringu valsts līmenī (vismaz reizi gadā apkopojot informāciju par tiem izglītojamajiem, kuri kavē vairāk nekā trīs mācību dienas pirmsskolas izglītības iestādi vai vairāk nekā 20 mācību stundu semestrī vispārējās izglītības iestādi). Tāpat IKVD rosina, ka skolām jāinformē pašvaldība gadījumos, ja tiek kavēts minētais stundu skaits un skolai nav izdevies novērst kavējumu, kā arī ir jāparedz noteikts termiņš, kādā vecāki informē skolu, ka bērns neieradīsies. «Taču administratīvās normas un represijas nebūs instruments, ar kā palīdzību regulēt skolēnu attieksmi pret mācībām. Rūpīgi jānoskaidro iemesli, kādēļ skolēns basto, kāpēc viņam ir mācību un uzvedības traucējumi, un jācenšas tos novērst,» uzskata J. Mihailovs.