Plānus šo kūrortu attīstīt šonedēļ vērtēja Saeimas Pieprasījumu komisija un secināja, ka Baldones sanatorijai ir jāatdzimst un šajā procesā jāpiedalās arī valstij. Tūrisma nozares eksperti atzīst - šobrīd par 300 000 eiro novērtētās sanatorijas atdzīvināšana būtu tālredzīgs solis, jo tūristu interese par kūrortiem un veselības tūrismu pieaug.
Palikusi Ķemeru ēnā
Iespējams, pieticīgāks ārējais izskats ir viens no iemesliem, kāpēc Baldones sanatorijas liktenis ir piesaistījis krietni mazāku investoru, politiķu un sabiedrības uzmanību nekā Ķemeru sanatorija. Tomēr pagātnē sanatorija veiksmīgi konkurēja gan ar Ķemeriem, gan citām Latvijas sanatorijām - PSRS laikos, par spīti Baldonē izbūvētajai radioaktīvo atkritumu novietnei, tā bija ļoti populāra un kopumā spēja uzņemt ap 600 viesu jeb aptuveni divas reizes vairāk nekā Ķemeru sanatorija. Pēc Baldones novada domes priekšsēdētājas Karinas Putniņas (Reģionu alianse) teiktā, sanatorija agrāk bijusi tik pieprasīta, ka vietējiem iedzīvotājiem ceļazīmes uz to bieži vien nebija pieejamas. K. Putniņa uzskata, ka arī mūsdienās sanatorijas galvenā vērtība ir tieši dūņas un sēravoti.
Atdzimšanu apturēja krīze
Pēc PSRS sabrukuma sanatorija apklusa, jo strauji saruka viesu skaits. Baldones pašvaldības vadītāja norāda, ka vietējiem iedzīvotājiem ārstēšanās sanatorijā kļuva nepieejama ekonomisku apsvērumu dēļ, savukārt viesiem no bijušās PSRS, visticamāk, interesi noplicināja ar vīzu iegūšanu saistītās grūtības. 1995. gadā sanatoriju ar teju 190 000 latu parādiem par vienu latu privatizēja Vanda Gurčiene, kura, pēc Valsts kontroles atzinuma, nav īstenojusi sanatorijas atjaunošanu, bet, gluži pretēji, izpārdevusi sanatorijas mantu.
Savu atdzimšanu sanatorija gandrīz piedzīvoja treknajos gados, kad to iegādājās SIA Baldones parks, plānojot ieguldīt 12 miljonus latu. Uzņēmums bija iecerējis jaunas viesnīcas, sporta kompleksa un ārstniecības kompleksa būvniecību, kā arī vairāku veco ēku nojaukšanu, rezultātā radot 350-400 jaunu darbvietu. No pašvaldības investors vēlējās nomā saņemt Pladu purvu, kas ir Baldones ārstniecisko dūņu ieguves avots, un sūkņu staciju. Uzņēmuma vadītājs Valentīns Jeremejevs joprojām strādā dūņu kosmētikas ražošanas nozarē. Tomēr vērienīgos plānus izjauca ekonomiskā krīze, tāpēc komplekss nonācis kreditora DNB bankas rokās. Bankas pārstāve Teika Lapsa norāda - bankas meitasuzņēmums SIA Salvus sanatorijas kompleksā cenšas uzturēt kārtību, kā arī plāno pārdot to. Par 300 000 eiro vērto sanatoriju interesējušies vairāki investori, taču rezultātu pagaidām nav.
Stimulu vēlas no valsts
Gan Baldones pašvaldība, gan Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti, kuri šonedēļ apsprieda kūrorta situāciju, ir vienisprātis - sanatorijai, tāpat kā kurortoloģijas nozarei kopumā, būtu jāatdzimst, tomēr tas nav izdarāms bez valsts, pašvaldību un privāto investoru sadarbības. «Investori interesējušies vairākkārt, tomēr lielākā daļa atzīst - investīciju atdeve ir pārlieku lēna. Tāpēc uzskatu, ka valstij tomēr kurortoloģijas nozare ir jāatbalsta,» uzsver K. Putniņa. Pašvaldība sanatorijas atjaunošanā nevar iesaistīties, jo to ierobežo gan likumdošana, gan arī pieejamo līdzekļu apjoms. Pašvaldības vadītāja uzskata, ka pēc atjaunošanas kūrorts būtu pieprasīts, jo Krievijā arodbiedrības strādājošajiem joprojām turpina apmaksāt sanatoriju pakalpojumus, un, ja tie nav pieejami pašu valstī, tiek apmaksātas arī ārzemju sanatorijas. Latvijas kūrortu atzinību ārzemnieku vidū, viņasprāt, apliecina arī Jaunķemeru sanatorijas piemērs.
Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāve Inta Briede norāda, ka tūrisma nozarē pieprasījums pēc kūrortiem un sanatorijām ir liels. Arī Latvijā ārstnieciskā tūrisma popularitāte pieaug. Baldones sanatorijas pievilcīgumu tūristiem viņa atturējās prognozēt un uzsvēra, ka iespējamo popularitāti noteiks piedāvātie pakalpojumi un kvalitāte. I. Briede arī nav pārliecināta, vai valstij tiešā veidā ir jāiesaistās kurortoloģijas nozares attīstīšanā: «Raugoties uz Liepājas metalurga piemēru, šķiet, ka jebkādam valsts uzņēmējdarbības atbalstam ir jābūt ļoti rūpīgi izsvērtam.»
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš šā gada sākumā atzina, ka tūrisma nozares problēmas varētu risināt tieši kūrortu attīstīšana, Dienai vēlreiz apstiprināja, ka kurortoloģijas nozares perspektīvas vērtē kā ļoti labas. Tomēr jautājums par to, kā valsts varētu stimulēt šīs nozares atdzimšanu, līdz šim vēl nav nonācis viņa darba kārtībā.