Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) interneta mājaslapā ikvienam vēlētājam ir plaši pieejama informācija par kārtību - kādā notiek kandidātu sarakstu iesniegšana - vēlēšanas, kā arī reklāmas kampaņa un tās finansēšana. CVK informē, ka kandidātu sarakstus 119 domju vēlēšanās varēs iesniegt vietējā vēlēšanu komisijā no 12. līdz 22. aprīlim. Likums noteic, ka partijas vēlēšanām varēs pieteikt Latvijas un Eiropas Savienības pilsoņus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un dzīvo pašvaldības teritorijā vai arī strādā tajā vismaz pēdējos četrus mēnešus. Kandidēt var arī pašvaldībā, kur pilsonim pieder nekustamais īpašums. Savukārt vēlētājiem jāielāgo, ka atšķirībā no Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām novada vai pilsētas domi var vēlēt tikai tajā pašvaldībā, kur ir deklarēta dzīvesvieta vismaz 90 dienu pirms vēlēšanām - tātad līdz 3. martam. Balsot var arī pašvaldībā, kurā pieder nekustamais īpašums. Mainīt sākotnēji reģistrēto vēlēšanu iecirkni var līdz 7. maijam.
No 2. februāra Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāks uzskaitīt partiju kampaņā izlietoto finansējumu, kura griesti ir saistīti ar vēlētāju skaitu katrā pašvaldībā iepriekšējās vēlēšanās un ir 18,56 santīmi uz vēlētāju. Atsaucoties uz KNAB sniegto informāciju, aģentūra LETA informē, ka Rīgā vienai partijai atļautais tēriņu apmērs ir 76 584 lati, Daugavpilī - 11 814 latu, Liepājā - 8834 lati, Jelgavā - 7555 lati, Rēzeknē - 4896 lati, Ventspilī - 4742 lati. Savukārt Babītes novadā partijas varēs iztērēt 1133 latus, bet Vārkavas novadā - tikai 357 latus. Ja kāds politiskais spēks startē visās pašvaldībās, tas varētu kopā tērēt 277 425 latus. Iepriekšējo vēlēšanu pieredze rāda - lai palielinātu atļautā finansējuma apmēru, tās piesaka sevi pēc iespējas lielākā skaitā pašvaldību, bieži iesniedzot nepilnus kandidātu sarakstus un uz uzvaru pat necerot.
Pirms šīm pašvaldību vēlēšanām Saeima pieņēma arī jaunu Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kurā apvienota līdz tam trīs dažādos likumos noteiktā kārtība Saeimas, EP un pašvaldību vēlēšanās. Jaunie nosacījumi ļauj partijām dalīt bukletus un citus aģitācijas materiālus ielās, uz tiltiem, tuneļos un citur, kā arī publiskās vietās novietot teltis un aģitācijas galdus, saskaņojot ar pašvaldību un konkrētās vietas īpašnieku. Taču pašvaldībai ir arī tiesības līdz vēlēšanu kampaņas sākumam noteikt saistošajos noteikumos reklāmas izvietošanas ierobežojumus, ko Rīgas dome arī izdarīja, izraisot asu labējo partiju pretreakciju par administratīvā resursa izmantošanu.