«Jaunākās būvniecības tehnoloģijas pārsvarā izstrādā citās valstīs, tādēļ nemitīgi jāizglītojas, jābūt informētiem par iespējām tās izmantot. Topošajiem arhitektiem šādai konkurencei jāgatavojas īpaši,» saka E. Treimanis.
Studējot arhitekti iegūst labu izglītību un var atrast darbu arī citās jomās. Pētījumi rāda - jau tuvākajā laikā vairs tikai puse būs praktizējoši arhitekti. «Ārvalstīs arhitektu un būvinženieru profesionālās organizācijas regulē darbību profesijā. Ir daudzi noteikumi - par būvprojektu izstrādi, konkurenci, profesionālo ētiku, arī sodiem u. tml. Ja tos neievēro, var zaudēt vietu profesijā,» E. Treimanis stāsta un min, ka arī LAS cenšas izkopt arhitektu profesionālo vidi. «Vēlos noņemt rozā brilles tiem, kas domā, ka arhitektam viegli būt par zvaigzni, fokusēties uz ēku ārējo pievilcību un oriģinalitāti. Tagad un turpmāk, manuprāt, arvien lielāka uzmanība būs jāpievērš enerģijas un citu resursu taupīšanai. Katrs projekts ir problēmu murskulis. Lielākais gandarījums - ja izdevies tās atrisināt un uzdevumu paveikt tā, kā pašam cilvēciski un profesionāli liekas pareizi.»