Tāda tikšanās Saeimā notiek pirmo reizi, un to rīkoja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) kopā ar Ārlietu komisijas vadītāju Ojāru Ēriku Kalniņu (Vienotība). Latviešu leģiona karavīri nebija iesaistīti represijās, bet melu kampaņai pretim var nolikt tikai vēstures skaidrošanu, teica I. Mūrniece, uzsverot, ka citu valstu parlamentos vēsturei veltītas konferences notiek bieži. Arī O. Ē. Kalniņš uzskata, ka, tikai skaidrojot vēsturi, varēs mazināt ar 16. martu saistīto neizpratni un dusmas. Šai dienai pievērsta starptautisko mediju uzmanība, tāpēc svarīgi pateikt, ka Latvija cieta no divām totalitārajām varām, sacīja O. Ē. Kalniņš cerībā, ka pēc tikšanās «mūsu ārzemju draugiem būs lielāka izpratne par šiem notikumiem». Interese par tikšanos bija liela, un Saeimas Sarkanajā zālē visiem interesentiem nepietika vietas.
Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija atgādināja, ka Latviešu leģions kopā ir zaudējis ap 80 000 karavīru, no tiem aptuveni tūkstoš ir pārbedīti Lestenē, kur marmora piemiņas plāksnēs var izlasīt vēl ap 18 000 vārdu. Dzīvi palikušie karavīri šajā dienā vēlas pieminēt «savus kaujas draugus, kuru kapavietas joprojām nav zināmas, bet šī godināšana tiek pārvērsta par nelietīgu uzvedumu, traucējot šo pasākumu», teica E. Skreija.
Daugavas vanagu (DV) valdes pārstāvis Andrejs Mežmalis norādīja, ka DV mērķi saskanēja ar Konstantīna Čakstes vadītās Latvijas Centrālās padomes memorandu, kas 1944. gada 17. martā tika iesniegts Latviešu leģiona ģenerālim Rūdolfam Bangerskim cerībā atjaunot Latvijas valsts suverenitāti un arī Latvijas armiju. DV šodien varēs doties gājienā uz Brīvības pieminekli, jo tiesa atcēla Rīgas domes aizliegumu to rīkot.