DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa apliecina, ka situāciju valstī cenšas izmantot arī uz radikālām darbībām tendētās personas vai šādu personu apvienības, kas to bieži vien cenšas darīt ar prettiesiskām metodēm, jo tās piesaista vislielāko masu mediju un sabiedrības uzmanību: «Krīzes situācijā dominē viedoklis, ka tikai ar agresīvām darbībām īsā laikā var sasniegt vēlamos rezultātus, un apkārtējie apstākļi ir labvēlīgi, lai savām idejām šādas organizācijas piesaistītu jaunus atbalstītājus.»
Turklāt spontāni rodoties neformālas un bieži nepastāvīgas domubiedru grupas, kuras apvieno neapmierinātība, neticība un bezcerība. «Šādas grupas viennozīmīgi rada draudus valsts sabiedriskajai kārtībai un drošībai,» norāda K.Apse-Krūmiņa.
Grib varu
«Nevienam radikālam spēkam jau interese nav tikai sarīkot grautiņu un ar to visu izbeigt. Mērķis ir tikt pie varas,» uzskata Arvīds Marhels, kurš savulaik pildījis arī Valsts policijas priekšnieka pienākumus. Viņš atzīmē, ka pašlaik modē ir protestēt pret visu, ko dara valdība. Šajā situācijā pastāv risks, ka radikāli noskaņotās organizācijas varētu «izmantot «aplaupītos» pensionārus, atlaistos skolotājus un ārstus, lai vāktu sev elektorātu», pieļauj A.Marhels.
Ervīns Jākobsons, kas vairākus gadus rūpīgi sekojis radikālo organizāciju darbībai, studējis viņu publiskos paziņojumus un rakstus internetā, novērojis, ka pēdējā laikā šo organizāciju aktivitātes virtuālajā vidē un publiskajā telpā ir pierimušas. «Radikālais tonis un attieksme pret Latvijas valsti gan mainījušies nav,» saka E.Jākobsons. Viņš pieļauj, ka radikālās aktivitātes pieklusinātas tāpēc, ka tiek liktas lielas cerības uz Saskaņas centra uzvaru gaidāmajās vēlēšanās. Arī nacionāli radikālās organizācijas Visu Latvijai! līderis Raivis Dzintars norāda, ka «tagad nostāja vairs nav tāda, ka varētu ko panākt ar militārām metodēm, bet uzsvars tiek likts uz kādu politisku kombināciju veidošanu».
Nav tik stipras
Cits viedoklis ir socioloģei Brigitai Zepai, kura apšauba, ka radikālās kustības ir tik stipras, lai varētu apdraudēt valsts varu: «Sabiedrības pretošanās notiek, taču slēptā veidā - cilvēki nemaksā nodokļus, izdara sīkas zādzības, laupīšanas. Tā ir vardarbība, kas tiek vērsta nevis pret pastāvošo varu, bet līdzcilvēkiem. Vai šie cilvēki biedrosies ar radikāļiem? Ja arī tā, tad noteikti tādu nebūs daudz, jo kaut kāda racionalitāte vēl ir saglabājusies.»
Bijušais policijas priekšnieks, pensionētais policijas ģenerālis Aloizs Visvaldis Blonskis uzskata, ka ar skaļiem saukļiem, kuriem būtu daudz atbalstītāju - kopā mēs to paveiksim, valdība piekāpsies, cels algas, radīs jaunas darbvietas - radikāli noskaņotas grupas sabiedrību tiešām varētu provocēt uz nekārtībām. «Dzirkstele vienā brīdī var aizdegties. Jautājums tikai, vai policisti tādā gadījumā ies pret tautu, ja reiz pati policija šobrīd ir tādā pussagrautā stāvoklī,» atzīmē A.Blonskis.
Jāiztur ziema
Ģenerālis A.Blonskis brīdina, ka situācija varētu saasināties ziemā, jo tad darbu zaudējušajiem klāsies vēl smagāk - pabalsta saņemšanas laiks būs beidzies, bet jaunu darbu nebūs izdevies atrast. «No tā būs grūti izvairīties, ja cilvēki turpinās pulcēties. Esmu dzirdējis par protesta akcijām 13.novembrī. Ja ir aktīvisti, kas aicina uz streikiem, nav izslēgts, ka atkal dauzīs logus,» teica A.Blonskis. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš ceturtdien Latvijas Radio atzina, ka SAB informāciju par iespējamām nekārtībām 13.novembrī ir fiksējis, taču turpmākās darbības ir DP kompetencē.