Tas, manuprāt, ir viens no pēdējiem skaļajiem paziņojumiem Reformu partijas vēsturē. Ir pilnīgi skaidrs, ka Vienotībai ir veiksmīgi izdevies piesaistīt veselu rindu no Reformu partijas reprezentatīviem kadriem. Tas, ka tur nekādas partijas nav, tas jau ir diezgan sen skaidrs. Ziņu virsrakstos Reformu partijai vispār vairs nevajadzētu parādīties.
Vai viņiem nevajadzēja jau agrāk transformēties kādā biedrībā?
Skaidrs, ka viņiem citam uz citu noteikti ir pietiekami skumji skatīties. Neesmu drošs, ka viņi vēl līdz šīs Saeimas sasaukuma beigām gribētu kādu biedrību dibināt. Būsim godīgi - tas, kas šos cilvēkus saistīja kopā 2011. gadā, bija ekskluzīva iespēja iebraukt kopā ar Valdi Zatleru Saeimā. Citādi viņu starpā ir tikpat daudz kopīga kā viena lidmašīnas reisa pasažieriem. Viņi principā ir samērā nejauši cilvēki. Var jau būt, ka kāds no viņiem mazbērniem stāstīs, kā viņš ir darbojies Reformu partijā, un reizi pa reizei šīs partijas veterāni sapulcēsies kādā alus bārā, lai notrauktu asaru un paveldzētos atmiņās par to, cik varonīgi viņi ņēmuši uz krūts cīņu pret oligarhiem. Taču nav pamata domāt par kaut kādu īpašu kopību. Skaidrs, ka viņi šobrīd izvēlas individuālas stratēģijas un katrs, kurš ir spējīgs par kaut ko vienoties ar Vienotību, tas to arī dara.
Cik lielā mērā pats Valdis Zatlers ir vainīgs pie tā, kas noticis, cik - konkurenti?
Par [politiskajiem] nelaiķiem vajadzētu runāt tikai labu. Domāju, ka gan jau viņiem tie mērķi 2011. gadā bija ļoti cēli. Taču domāju, ka neviens no viņiem, varbūt izņemot Romualdu Ražuku, nestādījās priekšā, ko nozīmē politiska partija. Izrādījās, ka politiska partija nav vienkārši tāda cilvēku sanākšana. Tur vajadzīgi savi noteikumi, infrastruktūra, savi darbības principi un ideoloģija. Nekā no tā nebija, un nekas no tā arī netika izveidots. Andris Bērziņš, par spīti visiem saviem trūkumiem, tomēr, manā skatījumā, ir adekvātāks prezidents. Zatlers ir ļoti jauks cilvēks, bet savas politiskās nekompetences dēļ viņš bija viegli izprovocējams uz visādām avantūrām. Viņš vienkārši klausījās cilvēkos, kuros viņam likās, ka ir jāklausās. Skaidrs, ka tie, kuri viņu izprovocēja uz Reformu partijas dibināšanu un Saeimas atlaišanu, bija viņa paša kancelejas cilvēki. Roberts Ķīlis un vesela virkne ar temperamentīgām sievietēm ar dubultiem uzvārdiem. Tās tad īstenībā arī visu to jezgu sataisīja. Zatlers domāja, ka viņam tagad būs pašam sava partija. Tas kritiens pēc 11. Saeimas vēlēšanām bija fantastiski liels. Dažu mēnešu laikā pazaudēja kādus 20 procentus no reitinga, kas ir ļoti traki.
Kas vainīgs?
Vainīgi mēs esam visi. Nedomāju, ka visās Eiropas valstīs ir iespējams tāds cundurs, kur cilvēks divus mēnešus pirms vēlēšanām uzbliež partiju un dabū 22 mandātus.
Vai tas var ietekmēt vēlētāju attieksmi pret jaunajām partijām, kuras izveidotas pirms šīs Saeimas vēlēšanām?
Ir aizdomas, ka kāda imunitāte ir iespējama. Vismaz līdz šim jaunajiem piedāvājumiem nekāda vērienīga atbalsta nav, ar to domājot gan Eināru Repši, gan Aināru Šleseru. Ingūnai Sudrabai reitings pēc dažiem datiem ir pāri pieciem procentiem. Taču domāju, ka viņa Zatlera panākumu atkārtot nevarēs. Tādā ziņā kaut kāda imunitāte droši vien ir izveidojusies.
Mēs tagad esam guvuši arī mācību, ka nav ko atlaist Saeimu? Sabojāts demokrātisks instruments?
Tas, manuprāt, ir diezgan maldīgs priekšstats, ja domā, ka labākais veids, kā ietekmēt parlamentu, ir visu laiku draudēt viņu atlaist. Saeimas atlaišana ir tāds īpašos gadījumos lietojams instruments. Deputāti jau tāpat ir raustīgi palikuši. Viņiem bail gan no tā, ka neievēlēs, gan no tā, ka atlaidīs. Tā nekādas reformas nevar veikt. Kaut kādam drebulītim ir jābūt, bet, ja visu laiku domā par to, ka tikai mani atkal tajās ārkārtas vēlēšanās neatlaiž, tad diezin vai kāds labais rezultāts no tās politikas sanāks.
Kādas politiskās izredzes Vienotībā jūs redzat Reformu partijas cilvēkiem, kas tagad tajā iestāsies?
Tur ir dažādi cilvēki. Reformu partijas ministri Vienotībai varētu būt tīri labs ieguvums. Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis arī ir pietiekami populārs.
Vjačeslavs Dombrovskis ir Reformu partijas līderis...
Reformu partija pastāv absolūti virtuālā veidā. Tas interesantais jautājums ir, kāpēc viņi to bodi netaisa ciet. Varbūt cer, ka, to saglabājot, nākotnē varēs kādu lielāku spēli uzspēlēt. Ja tu kaut ko dari kā organizācija, tas vienmēr ir iespaidīgāk, nekā tad, ja tu kaut ko dari kā indivīds. Otrs apsvērums, ka viņiem ir kaut kā morāli neērti tur atstāt vienu pašu Zatleru, kuram šie gadi jau tā nav bijuši pārāk viegli. Un tagad tie viņa paša apustuļi pasaka, ka mēs ejam projām. Grūti jau tiem cilvēkiem pārmest.
Vai ideoloģiskajai saderībai vai nesaderībai ir kāda nozīme?
Vai Reformu partijai bija kāda dižā ideoloģija? Kad Vjačeslavs Dombrovskis, kurš bija visnotaļ neoliberāls ekonomists savos pirmsākumos, kļuva par izglītības un zinātnes ministru, ļoti uzstājīgi iestājās par skolotāju algām... runāt par Reformu partijas ideoloģiju ir diezgan dīvaini. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tur bija visdažādākie cilvēki arī nacionālo jautājumu spektrā, sākot ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Viktoru Makarovu no Baltijas foruma un beidzot ar tādām kundzēm kā Bite, kas ir Vislatvijas pozīcijās [Inga Bite vairs nav Reformu partijā. Red.]. Latviskāka par Raivi Dzintaru.
Ja Reformu partijas daļa aiziet uz Vienotību, vai var runāt par labējo partiju konsolidāciju?
Mēs varam runāt par Vienotības paplašināšanos. Ja paskatāmies uz Vienotības reitingiem, tad ir grūti pārmest, ka cilvēki uz turieni iet. Ja kādam no viņiem spīdētu iespēja iekļūt nākamajā Saeimā, tad viņi būtu gatavi iestāties arī zaļajos zemniekos vai pat Saskaņas centrā. Tur nav īpaši daudz romantisku jūtu. Manuprāt, viņi jūt, ka Vienotība šobrīd ir spēcīga. Drīzāk ir runa par uzstādījumu, ko Vienotība vienmēr ir pati sev izvirzījusi, ka mūsu durvis ir atvērtas un mēs vienosim cilvēkus. Taču mēs labi zinām, ka Vienotības iekšienē ne visi ir tik ārkārtīgi priecīgi, ka tiek dota iespēja kandidēt viņu sarakstos. Tas ir tas Vienotības vadības uzstādījums.
Vai var teikt, ka no Zatlera rīkojuma numur 2 ir vinnējuši visi citi, tikai ne pats Zatlers?
Zatlers ir ieguvis vērtīgāko, ko šajā pasaulē var iegūt. Viņš ir ieguvis pieredzi. Viņš tagad zina, ko nozīmē būt pirmajam Latvijas Valsts prezidentam, kurš rosina Saeimas atlaišanu, kā ir mēģināt nodibināt partiju un beigās izgāzties, kad paliec gandrīz vai viens pats tajā partijā.