Piekrišana tortēm ir liela, tāpēc Zane nolēmusi tās padarīt par nopietnu biznesu, atrast telpas ceptuvei, jo mājās strādāt kļuvis par šauru, kā arī sameklēt palīgu, jo viena vairs galā netiek. Tas viņu pamudināja pieteikties biznesa ideju konkursā jauniešiem Lec biznesā!, ko jau ceturto gadu organizēja Hipotēku banka, kas nesen mainījusi nosaukumu un nu kļuvusi par Latvijas Attīstības finanšu institūciju Altum. Šonedēļ konkurss noslēdzās un tika paziņoti 30 jaunie uzņēmēji, kas ar savu ideju un uzrakstīto biznesa plānu nopelnījuši naudas balvas un mentoru atbalstu idejas īstenošanai. Zane ir viena no viņiem.
Gatavi sākt jau pēc skolas
Lec biznesā! sākās rudenī, un šajā sezonā konkursā tika pieteiktas 165 biznesa idejas. Tas ir aptuveni tikpat, cik iepriekšējos gadus, jauniešu interese ir vienmērīga, komentē Lec biznesā! projekta vadītāja Daiga Buhholce. Labāko ideju autori tika aicināti piedalīties otrajā kārtā, un četru nedēļu laikā viņiem bija jāizstrādā reāls biznesa plāns. Tā sagatavošanas laikā jauniešiem bija iespēja bez maksas konsultēties ar Altum ekspertiem. Biznesa plāni tika vērtēti, un nu sumināti labāko autori. Konkursa naudas balva būs viņiem papildu stimuls realizēt savu ideju Altum Starta programmas ietvaros, kas piedāvā gan finansējumu, gan bezmaksas mācības uzņēmējdarbībā.
«Līdzīgi kā pērn, arī šogad turpinās tendence, ka jaunieši domā par ražošanu, inovatīvām lietām, IT risinājumiem,» iezīmē D. Buhholce un atklāj Lec biznesā! šīgada statistiku: 57% konkursā iesniegto biznesa ideju saistās ar dažādu veidu ražošanu, 13% - ar IT pakalpojumiem, 10% - ar izklaides pakalpojumiem, 7% - ar mārketinga pakalpojumiem, atlikušie 13% - ar tirdzniecību, pārstrādi u. c. D. Buhholce gan piebilst, ka šoreiz bijis vairāk līdz galam nenobriedušu ideju, taču tam ir izskaidrojums: «Pērn bija vairāk dalībnieku pēc augstskolas un ar zināmu pieredzi. Šogad vairāk bija jauniešu, kas tikko beiguši vidusskolu, bet jau dzīvo ar domu par savu biznesu. Tas ir ļoti labi, ka jauniešiem ir idejas, viņi ir gatavi palikt Latvijā un kaut ko darīt - pat nesagaidot brīdi, kad būs ieguvuši izglītību!»
Tortes un pirmais solis
Zane atceras, ka Lec biznesā! pieteikusies pēdējā brīdī, bet konkurss bijis pamudinājums raitāk ķerties pie savu biznesa ieceru īstenošanas. «Lielākais izaicinājums jaunam uzņēmējam, manuprāt, ir saņemties un sākt. Pēc tam vairs atpakaļceļa nav, jāiet tik uz priekšu,» viņa saka. Zane patlaban mājās audzina dēliņu, bet līdz pavasarim, kad viņš sāks iet dārziņā, apņēmusies pabeigt visus priekšdarbus, lai nodibinātu uzņēmumu un atvērtu toršu ceptuvi.
Cita Lec biznesā! laureāte Kristiāna Kalniņa, kura savu ideju gan pagaidām vēl negrib afišēt, pirms tā realizēta, norāda, ka lielākais ieguvums no piedalīšanās konkursā ir iespēja ātrāk īstenot savas uzņēmējdarbības ieceres, saņemot Altum finansējumu. «Nav jākrāj pašam, jāaizņemas no citiem, pietiek ar vienu finansējuma avotu. Sastādot biznesa plānu, arī galva sāk strādāt tajā virzienā. Ideja apaug, bagātinās. Saliekot visu skaitļos, redzi, cik ideja ir reāla un cik daudz tev būs jāstrādā, lai to īstenotu. Tas ir konkrēts plāns, skats uz dzīvi kļūst reālistiskāks,» saka Kristiāna, kurai pagātnē jau ir bijis savs uzņēmums. «Es zinu, ko tas prasa.» Viņa arī zina, ka daudziem jauniem uzņēmējiem grūtākais šķiet birokrātija, papīri, grāmatvedība, naudas plūsmas plānošana. «Tas viss cilvēkiem liekas «kosmoss». Bet pašam viss nav jāzina, var pieaicināt komandā attiecīgu speciālistu. Tiesa, ja esi viens, tad gan zināšanas ir nepieciešamas.»
Sargās dāmu svārkus
Savukārt Marta Tomase norāda, ka ikvienam jaunam uzņēmējam ir savi izaicinājumi. «Ideja ir vilcējspēks, kas liek doties uz priekšu. Bet biznesa veidošanas procesā daudz kas ideju maina un groza, daudz kas nenotiek tā, kā esi iedomājies. Katrs šāds «triecieniņš« ietekmē idejas pašapziņu. Bet sākotnējā ideja ne vienmēr ir tas labākais - to dažreiz ir grūti pieņemt,» Marta teic. Viņa Lec biznesā! iegūto naudas balvu un mentora atbalstu izmantos, lai līdz vasarai sāktu ražot svārku sargus, kas dāmām velosipēdistēm pasargās brunčus no iepīšanās riteņa spieķos. Svārku sargi bija populāri XX gadsimta 20.-30. gados, tradicionāli - tamborēti, taču Martai un viņas biznesa partnerei dizainerei Lienei Brunovskai padomā arī citi risinājumi - varbūt no pārstrādājamiem materiāliem, ādas, koka. Tiesa, produkti vēl jāizstrādā un jātestē, jo tiem jābūt gan ērtiem un skaistiem, gan tādiem, ko spētu ražot plānotā uzņēmuma komanda - seniori rokdarbnieki. «Biznesu veidojam ar sociālu piesitienu. Nākotnes sapnis ir, ka seniori varēs ražot arī citus veloaksesuārus,» Marta stāsta un piebilst, ka dalība Lec biznesā! viņu mobilizējusi un palīdzējusi visu iecerēto salikt pa plauktiem.