Gada laikā preču cenas ir gājušas uz leju par 1,5%, savukārt pakalpojumi lētāki kļuvuši tikai par 0,2%. Visbūtiskāk samazinājusies apkures un pārtikas, kā arī alkohola cena, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Eksperti ir vienisprātis, ka tieši pakalpojumu sniedzēji būs tie, kam turpmākajos mēnešos būs nopietni jāpārdomā sava cenu politika, jo pretējā gadījumā patērētājs arvien vairāk sāks no tiem atteikties. Situācijai uzlabojoties, klientu atgūt būs daudzkārt sarežģītāk, paredz SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Tas, ka pakalpojumu cenu kritums ir niecīgs, skaidrojams ar pārdevēju uzvedības inerci un naivu cerību, ka ar cenu nepazemināšanu var bremzēt apgrozījuma krišanos, piebilst DnB Nord galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
Komentējot ievērojamo pārtikas cenu kritumu, Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzsver: viens no skaidrojumiem ir uzkrātais spiediens uz uzņēmumu uzcenojumiem, iespējams, īsi pirms Ziemassvētkiem iedzīvotāji mēģina ietaupīt, lai svētkos varētu atļauties ko īpašu. Savukārt pirms akcīzes nodokļa celšanas alkoholam janvārī tirgotāji piedāvā pievilcīgākas cenas, lai varētu izpārdot krājumus. P.Strautiņš piebilst: joprojām ir subjektīva sajūta, ka pārtikas cenas kritušās vēl straujāk, nekā to rāda dati, taču iemesls varētu būt plašāks it kā zemāk pozicionētu, taču kvalitātes ziņā identisku produktu piedāvājums.
Lai gan arī nākamgad cenas turpinās mazināties un pavasarī varētu tikt fiksēts deflācijas zemākais punkts (4-5%), iedzīvotājiem, iespējams, būs jārēķinās ar dārgāku siltumu un gāzi. Situācijai pasaules ekonomikā uzlabojoties, kopš augusta lēnām kāpj mazuta deviņu mēnešu vidējā cena, no kuras ir atkarīgi gāzes tarifi Latvijas patērētājiem. «Jau nākamā gada pavasarī varētu draudēt salīdzinoši straujš gāzes tarifu pieaugums visām patērētāju grupām. Tas nozīmētu gan lielākas ražošanas izmaksas, gan augstākus siltuma tarifus,» brīdina Parex Asset Management eksperts Zigurds Vaikulis.