Es varu nomierināt sabiedrību, ka mans lēmums ir viena konkrēta cilvēka, respektīvi, manis paša, lēmums, kas attiecas vienīgi uz mani. Man ir pārliecība, ka lietas banku sektorā virzās pareizā virzienā, no ekonomiskās krīzes sekām mēs aizvien attālināmies un krīzes radītais negatīvais mantojums ir krietni samazinājies.
Informācija, kas izskanējusi pēdējā laikā, piemēram, par Trasta komercbanku, kam FKTK noteikusi darbības ierobežojumus, nav iemesls uztraukties šīs bankas klientiem un sabiedrībai kopumā?
Minētā banka cītīgi strādā un meklē risinājumus tiem jautājumiem, kuriem jau visu pagājušo gadu ir meklējusi risinājumus, bet pagaidām nav sanācis pietiekami labs progress. Mēs - FKTK - tikai varam apliecināt, ka skatāmies, ko banka spēs izdarīt šogad. Kas attiecas uz sabiedrības bažām, jāteic - vidējais noguldījums Latvijā ir krietni zem desmit tūkstošiem eiro un, zinot valstī pastāvošos noguldījumu garantijas limitus, kas ir daudzkārt lielāki, absolūti nav pamata satraukties.
FKTK priekšsēdētāja amatā esat nostrādājis četrus gadus no termiņā paredzētajiem sešiem gadiem. Ko jums izdevies paveikt? Ko plānojāt paveikt, bet neizdevās?
Runājot par to, ko izdevies paveikt, atgādināšu 2012. gadu, kad janvārī saņēmu Saeimas akceptu un atbalstu, kas tika pausts uzticības balsojumā, lai sāktu pildīt FKTK priekšsēdētāja pienākumus. Es toreiz teicu, ka, manuprāt, tas, ka FKTK praksē pieņemts saglabāt noslēpumainību un daudz nerunāt ar sabiedrību, nostrādājis pretēji vēlamajam efektam, jo sabiedrībai nebija radusies uzticēšanās tam, ko banku uzraugs dara, un izpratne, kāpēc FKTK pieņem tieši tādus lēmumus, kādus pieņem. Es, sākot darbu FKTK priekšsēdētāja amatā, teicu, ka tas jāmaina, jo FKTK jābūt likuma robežās atvērtai un jāspēj lēmumi izskaidrot. Skaidrošana dod ticību FKTK un palielina ticību visam finanšu tirgum. Tagad es jūtos gandarīts, ka pie šī atvērtības aspekta četrus gadus ir strādāts un par FKTK lēmumiem ir daudz stāstīts sabiedrībai. Es uzskatu, ka sabiedrības uzticēšanās finanšu sektoram ir pieaugusi.
Tomēr patlaban vērojams ap FKTK saceltās ažiotāžas vilnis. Man kā cilvēkam, kurš zina arī ierobežotas pieejamības informāciju, redzams, ka tiek izklāstītas lietas, kas neatbilst tam, kā ir patiesībā, bet tam, kāds ir, teiksim, žurnālistiskais uzstādījums konkrētam rakstam vai sižetam.
Tas, ka iespējama tāda situācija, ka žurnālists atnāk uz interviju, es izstāstu divpadsmit lietu, bet žurnālists savā rakstā vai sižetā ieliek tikai vienu lietu un tikai to, kas vislabāk atbilst raksta vai sižeta uzstādījumam, man licis aizdomāties. Nākas papildus domāt, kā šīs lietas risināt un kurā brīdī finanšu tirgus uzraugs var vēl papildus komentēt to, kas konkrētajā sižetā vai rakstā no tā, ko uzraugs teicis, neparādījās, un kādas ir finanšu tirgus uzrauga tiesības uz to, ka viņa viedoklis tomēr nonāk pie sabiedrības, ja ticis apzināti noklusēts vai nav atspoguļots kā neatbilstošs raksta vai sižeta uzstādījumam.
Jāņem gan vērā mediju darba specifika - reizēm ne rakstā, ne sižetā tehniski nav iespējams ietvert visu, ko cilvēks intervijā stāstījis, jo rakstam avīzē ir tik vietas, cik ir, un sižetam atvēlēts tik ilgs laiks, cik atvēlēts.
Es jau neprasu ietvert visu stāstīto. Problēma saistīta ar uzstādījumu. Piemēram, situācija ar FKTK un OECD vērtējumu. Mani gan vienmēr mudina lietot latvisko nosaukumu - nevis OECD, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Tiek teikts, ka tikai tāpēc, lai būtu ko sacīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pērnā gada 15. decembrī, FKTK 11. decembrī kādai bankai piemēroja lielāko maksimālo naudas sodu. Tiek radīts iespaids, ka bijis tā - nedēļu pirms Saeimas komisijas sēdes - 8. decembrī - atnāca uzaicinājums no Saeimas un tad FKTK trīs dienās «iespringa» un izdomāja miljonu apjoma sodu bankai saistībā ar rīcību, kādu banka nedrīkstēja pieļaut.
Paskaidrojiet, par kādu nepieļaujamu bankas rīcību runājat?
Par Moldovas gadījumu - par naudu, kas no Moldovas nonākusi banku sektorā Latvijā. Mēs - FKTK - jau laikus skaidrojām, ka iesaistītas vairākas bankas, ka transakciju skaits bijis liels un tāpēc pārbaužu rezultāti būs pērnā gada otrajā pusē. Mani FKTK kolēģi darīja savu darbu, un tas bija apjomīgs darbs, jo bija gan jāpieprasa paskaidrojumi, gan jānoskaidro, kāda ir iesaistīto personu atbildības pakāpe, vai ir bijis atbildīgs konkrētais kontu operators vai privātbaņķieris un kurā brīdī bankas valdes locekļi atbilstoši savām pilnvarām kaut ko ir lēmuši. FKTK cilvēki cītīgi strādāja piecus mēnešus, turklāt paralēli veicot vēl citus darbus, bet tad, kad nonācām pie rezultāta, mums tika pateikts: «Jūs jau tikai izrādāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai.» Tādā veidā uz FKTK tika mesta iespaidīga šaubu un aizdomu ēna. Turklāt man ir pat teikuši: «Tieši tāpēc, ka jūs - FKTK - esat atklāti un pieejami, jūs sita un sitīs.»
Patlaban jūs saskatāt vēršanos pret FKTK vai pret jums personīgi?
Gan pret FKTK, gan pret mani personīgi. Taču visi FKTK darbinieki jau vienā dienā nerakstīs atlūgumu. Es kā iestādes vadītājs esmu pirmais, kurš uzņemas atbildību, pirmais, kurš, tā sakot, «paņem uz sevi» visas FKTK veltītās šaubas un visu smago aizdomu nastu. Tiek radīts iespaids, ka iestāde, kurā ir vairāk nekā simt darbinieku, kurā ir pieci padomes locekļi, to vidū divi padomes locekļi katrs ar savu neatkarīgo Saeimas mandātu kabatā, praktiski nestrādā, turklāt nestrādā gadiem ilgi. Tāpat tiek radīts iespaids, ka FKTK gan nav vienīgā, kas neko nedara, arī daudzi politiķi neko nedara. Vēl arī tiek piesaukta aizdomu ēna par lobismu. Turklāt tiek radīts iespaids, ka pēkšņi vienā brīdī - pērn 8. decembrī, saņemot uzaicinājumu uz minēto Saeimas komisiju, - visi nonāca pie vienota viedokļa, ka beidzot kaut kas jāsāk darīt, brīnumainā kārtā triju dienu laikā veica apjomīgas izmeklēšanas un paskaidrojumu savākšanas darbu un paveiktā rezultātu 15. decembrī demonstrēja Saeimas deputātiem. Ja kāds ir gatavs noticēt šādam stāstam, lai tic, es savukārt cenšos skaidrot, ka tā nebija. Ja izskan viedoklis, ka FKTK sākusi strādāt tikai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dēļ, paralēli tomēr vajadzētu minēt, ka FKTK apgalvo, jau pērn maijā sāka problēmas risināšanu, un tad lai Latvijas iedzīvotāji paši analizē, vai ticēt versijai, ka triju dienu laikā «uzcepta» lieta un tikai pirms Saeimas komisijas pieņemti spriedumi, vai tomēr bijis sistemātisks FKTK darbs jau no pērnā gada maija, kas gada nogalē devis rezultātu. Tomēr, kā jau teicu, uz FKTK ir mesta tik spēcīga šaubu un aizdomu ēna, ka aiziešana no amata manā ieskatā ir labākais veids, kā situāciju risināt.
Jūsuprāt, ieinteresēti mest aizdomu ēnu uz FKTK un jums personīgi varētu būt kādu banku pārstāvji, kam uzraugošā iestāde izteikusi viņu ieskatā nepamatotus pārmetumus, vai aizdomu ēnas radīšanas iemesli meklējami politikā?
Man patlaban nav konkrēta viedokļa. Es tikai varu izstāstīt, kā FKTK strādājusi - tas un tas pārbaudītājs jau pērnā gada pirmajā pusē tika aizsūtīts veikt pārbaudes, tie un tie kolēģi apkopoja paskaidrojumus administratīvajā lietā. Tas viss tiek stāstīts, bet publiskajā telpā neparādās, jo medijos neparādās. Es tagad esmu guvis jaunu pieredzi, kādā veidā strādā analītiskie, pētnieciskie mediji, un jāsaka - tā man ir jauna realitāte.
Tomēr neliekas ticami, ka negatīva sižeta vai raksta kādā medijā dēļ jūs pieņēmāt lēmumu aiziet no FKTK priekšsēdētāja amata.
Nē, nē. Es, ja tā var teikt, apkopoju secinājumus, bet es runāju par to, kā tiek radītas šaubas un aizdomas, kā šaubas un aizdomas tiek audzētas un ka rezultātā šaubas un aizdomas sāk dzīvot pašas par sevi. Saprotiet, tiek radīts iespaids, ka FKTK ir kusla iestāde, kas sāk strādāt tikai tad, kad atbrauc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperti, un ka tad, kad eksperti Latvijai vairs uzmanību neveltīs, FKTK atkal kļūs kusla. Taču tas absolūti neatbilst tam, kā reāli strādā FKTK.
Precizēsim lasītājiem - banka, par kuras diskutablu uzraudzību jums un FKTK tiek pārmests, ir PrivatBank, kurai FKTK piemēroja soda naudu vairāk nekā divu miljonu eiro apjomā un kura piemēroto sodu apstrīdēja?
PrivatBank gadījums ir viens konkrēts piemērs. Mums ir pārmests, kāpēc neatņēmām licenci. Mums ir pārmests, ka sodu sākām piemērot tikai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ietekmē. Mums ir pārmests, ka pārāk ilgi izmeklējam situāciju. Patlaban Moldovas epizodes izmeklēšanu esam pabeiguši vienā sadaļā, pārējās divas sadaļas, kas saistītas ar citu banku transakcijām, vēl ir procesā. Es varu apliecināt, ka ir ievērots samērīgs, normāls termiņš. Protams, varētu ļoti «iespringt», pārtraukt visus citus darbus, koncentrēties tikai uz šo lietu, un tehniski varētu iegūt ātrāku rezultātu, bet FKTK ir arī citi darbi, jāveic arī citu banku uzraudzība, turklāt ne jau tikai banku uzraudzībā. Mums arī jautā, kāpēc nenostrādāja sistēma, kāpēc ar Moldovas gadījumu saistītās transakcijas caur Latviju bija iespējamas. Mēs cenšamies skaidrot, kā transakcijas notika, ko darīja banka, vai ievēroja prasības, ko nosaka naudas atmazgāšanas novēršanas normatīvais regulējums, vai prasīja no klienta plašāku informāciju, vai ziņoja par aizdomīgiem darījumiem, vai pieņēma lēmumu par atturēšanos no kādiem darījumiem. FKTK pārbaudes rezultātā secināja, ka tas, kam sistēmā vajadzēja nostrādāt labāk, bija konkrētais valdes sastāvs, kas brīdī, kad līdz valdes līmenim nonāca lēmuma pieņemšana, kādos apstākļos ar konkrēto klientu turpināt sadarbību, pieņēma lēmumu par sadarbības turpināšanu, un rezultātā tika veiktas transakcijas lielos apjomos. Mēs uzskatām, ka varēja sadarbību neturpināt, un norādām uz konkrētu valdes locekļu pieļautajiem pārkāpumiem. Likums prasa, lai FKTK panāktu uzlabojumus, un tas tika izdarīts, nomainot konkrētos valdes locekļus. Divi valdes locekļi uzreiz tika atstādināti no amata, lai šie cilvēki, atgriežoties savās darbavietās, nevarētu pieļaut līdzīgus pārkāpumus. Tas, ko es raksturoju, ir veids, kādā sistēma strādā. Teikt, ka FKTK jāredz katra transakcija, protams, var. Turklāt, protams, FKTK darbiniekiem ir iemesls pārdomām par to, kādu metožu izmaiņas varētu novest pie tā, ka paralēli bankas valdes locekļiem, kas pieņēma manā ieskatā nepareizo lēmumu, situāciju pamanītu arī FKTK.
Runājam par banku sektoru kopumā - kā jūs vērtējat banku ieinteresētību sadarboties ar FKTK un citām institūcijām? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone pērn rudenī Dienai sacīja, ka vienoties ar bankām, lai tās sniegtu visu to informāciju, ko VID vēlētos saņemt, nebūt nav vienkārši.
FKTK sadarbība ar bankām bijusi gana laba un gana konstruktīva. Protams, industrija vienmēr vērtē uzraudzībai nepieciešamos laika un naudas ieguldījumus. Ja nespējam vienoties, seko sarunas valdības līmenī, un reizēm tas noved pie asām debatēm kādā Saeimas komisijā, kurā atklājas, ka valdības līmenī nav panākts kompromiss. Rezultātā Saeimas deputāti nonāk situācijā, ka ir galvenie, kuriem jāizšķir, kā jautājums tiks risināts, un deputāti kā tautas pārstāvji pasaka, piemēram, ka tauta vēlas tādu risinājumu, kas daļēji ir industrijas labā un daļēji tomēr ir tāds, kādu grib redzēt industrijas uzraugs. Pēdējais skaļākais jautājums saistīts ar politiski eksponētajām personām un ar šādām personām saistīto cilvēku finanšu uzraudzību, un šis jautājums jau raisījis plašas debates.
Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji pauduši viedokli, ka prasības tieši saistībā ar politiski eksponētajām personām vērtējamas kā ne īpaši samērīgas.
Pieņemu, ka bankas novērtēja to, cik pūļu vajadzēs ieguldīt prasību ievērošanā, tomēr lasītājiem es gribu teikt, lai neuztraucas. Pat ja cilvēkam ir ļoti ciešas attiecības ar politiski eksponētu personu, kamēr vien cilvēks dzīvo savu ikdienas dzīvi un turpina saņemt savu skolotāja algu - lai gan skolotāja alga pēc pēdējiem notikumiem nav pozitīvais piemērs, tāpēc labāk teikšu - turpina saņemt savu pensiju -, cilvēkam neradīsies nekādas problēmas. Ja ikdienas naudas plūsmā parādīsies ikdienas ienākumiem proporcionāli neatbilstošas naudas summas un transakcijas, tad gan sekos papildu uzraudzība un tiks pētīts, vai tas tiešām ir vienreizējs darījums, piemēram, cilvēks ir pārdevis gadiem ilgi viņa īpašumā esošo mitekli, vai tomēr ikdienai neatbilstošo finanšu darījumu esamība ved pie tā, ka cilvēkam ir saistība ar kādu, teiksim, vietējās pašvaldības deputātu, turklāt jau izskanējušas bažas par potenciālo korupciju. Nevajag tracināt vienkāršos Latvijas iedzīvotājus, sakot, ka tagad viņiem draud kaut kas šausmīgi slikts. Kamēr vienkāršais cilvēks dzīvo savu vienkāršo dzīvi, nekas viņa ikdienā nemainīsies.
Kā jūs komentētu viedokli, ko Dienai pauda Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, - ja pastiprinās uzraudzību fizisko personu darījumiem bankās, iedzīvotāji sāks izvairīties no banku pakalpojumu izmantošanas un atkal pieaugs skaidras naudas lietošana?
Jā, šāds arguments no komercbanku sektora ir izskanējis, un arguments ir vērtēts arī diskusijās, kurās bija iesaistīta Finanšu ministrija un VID. Argumenti vienmēr ir jāizsver. Tikai pēc tam, kad risks ir izvērtēts, vērts virzīties uz stingrākas uzraudzības ieviešanu.
Kā vērtējat VID vēlmi saņemt informāciju par visu fizisko personu banku kontu stāvokli? Bankas par šādu VID ieceri nav sajūsmā.
Domāju, ka bankas vērtē izmaksas un to, ka, ja gadījumā nenostrādās sistēma un tiks pieļauta tehniska kļūda, šī kļūda var tikt traktēta kā formāls pārkāpums. Vienmēr jāizsver argumenti - ja ir cita metode, kā rezultātu sasniegt ātrāk, lētāk un efektīvāk, jāskatās, vai šī cita metode strādā vai nestrādā. Ja citas metodes nepalīdz, jāpieņem lēmums - vai pieprasīt datus par visu fizisko personu banku kontiem, lai «izķertu» to daļu cilvēku, kuri tiešām dara kaut ko nelikumīgu, vai arī ieviest metodi, kas fokusējas tieši uz pārkāpēju identificēšanu, neprasot datus par visu fizisko personu kontiem. Te būtiska ir VID izvēle.
Nobeigumā sakiet, ko plānojat darīt turpmāk?
Varu godīgi atzīt, ka plānu man nav. Lēmumu par aiziešanu no FKTK pieņēmu aizpagājušajā nedēļā. Iepriekšējā nedēļa pagāja, risinot dažādas procedūras un tehniskus jautājumus. Tagad man būs laiks padomāt, ko dzīvē turpmāk darīt, bet gribu teikt, ka vispirms domāšu Latvijas mērogos. Baumas un spekulācijas, kuras esmu dzirdējis un kurās esmu publiski nedaudz apsmiets, ka droši vien došos uz kādu ofšoru centru - vai Eiropas ietvaros vai kur citur -, ir atbilstošas šo baumu un spekulāciju izplatītāju intelektam.
Varbūt gatavojaties veidot karjeru politikā?
Līdz šim es to neplānoju.
Kādu redzat FKTK nākotni?
2012. gadā, kad sāku strādāt FKTK vadībā, es uzreiz pateicu, ka netaisot apgalvot - vairāk nekā simt FKTK darbinieku darbu paveikšu viens pats. Es teicu, ka nāku stiprināt FKTK ar savām zināšanām un pieredzi. Esmu drošs, ka, man aizejot no amata, FKTK darbs neapstāsies. Man ir liels prieks, ka man ir izdevies stiprināt kolēģu pašapziņu, jo no brīža, kad sāku strādāt FKTK, man vajadzēja gadu, pat divus, lai kolēģi teiktu, ka vairs nebaidās citiem cilvēkiem atklāt, kur strādā. Pirms tam bija kautrēšanās, domājot, ja pateiks, ka strādā FKTK, uzreiz tiks apsmieti. Kopumā man ir liels gandarījums gan par savu, gan kolēģu darbu. Protams, ir konkrēti punkti, par kuriem var teikt, ka vajadzēja strādāt ātrāk, labāk un vairāk, bet katram ir tiesības uz savu viedokli.