Sākotnēji Z. Polke, iedvesmojies no amerikāņu popārta, attīstīja savu unikālo un daudzpusīgo valodu, kas viņam nodrošināja pēdējo četrdesmit gadu īpaši ietekmīgā gleznotāja titulu. Mākslinieka sekotāju vidū tiek minēti Martins Kipenbergers, Ričards Prinss, Pēters Fišli un Dāvids Veiss.
80. gados «vitālā triepiena meistars» Zigmārs Polke līdzās Gerhardam Rihteram, Jergam Immendorfam, Georgam Bāzelicam un Anselmam Kīferam pacēla vācu glezniecības reputāciju globālajā mākslas apritē. Taču viņš vienmēr saglabāja neatkarību, strādāja bez asistentu palīdzības. Jaunības gados uzvedās ekscentriski un lecīgi - pats izvēlējās pircējus un noteica neiedomājami, nepamatoti augstas cenas.
Mākslinieks dzimis 1941. gada 13. februārī Vācijas austrumos (pašreiz tā ir Polijas teritorija). 1953. gadā ģimene pārcēlās uz Austrumberlīni, pēc tam uz Rietumberlīni. 1961.-1967. gadā Z. Polke studēja Mākslas akadēmijā Diseldorfā, viņa pasniedzējs bija Jozefs Boiss, kurš sludināja mākslu par sociālo aktivitāti. Studiju gados kopā ar Gerhardu Rihteru Z. Polke dibināja kustību Kapitālistiskais reālisms. Tā bija gan atbilde sociālistiskā reālisma mākslai, gan refleksija par Rietumu patērētājkultūru - politiskā un sociālā ironija Z. Polkem nebija sveša.
Z. Polke ieguvis Sanpaulu biennāles balvu (1975), Venēcijas biennāles Zelta lauvu (1986) un Japānas augstāko mākslas apbalvojumu Praemium Imperiale (2002). Līdz 1991. gadam gleznotājs bija pasniedzējs Mākslas akadēmijā Hamburgā. 2007. gadā Vīnes Modernās mākslas muzejā MUMOK notika Z. Polkes retrospektīva.