Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs lēmumu par turpmāko politisko darbību vēl nav pieņēmis. Par to jēkabpilieši plāno spriest 8. februārī. Taču L. Salcevičs visprecīzāk pateica, kāpēc notiek masveida aiziešana no partijas, kura Saeimā palikusi opozīcijā. «Latvijā ir tāda sistēma, ka savu pašvaldību attīstības plānus iespējams īstenot tikai tad, ja ir atbalsts spēcīgā varas partijā,» Dienai atzina L. Salcevičs, kā piemēru minot neseno ziņu LTV raidījumā De facto, ka ZZS pārraudzītie Latvijas valsts meži ziedojuši 60 000 latu no ZZS ievēlētā Saeimas deputāta Jāņa Klauža biedrībai Līvāni. Arī J. Klaužs pameta Tautas partiju, kas gadiem bija atbalstījusi Līvānus, tad, kad TP vadība vairs nespēja pašvaldībai palīdzēt. LPP/LC reģionu cilvēki nav tik lielā mērā baudījuši varas partijas labumus kā viņu kolēģi no Tautas partijas, ar kuriem kopā izveidota apvienība Par labu Latviju!.
Viļakas novada domes priekšsēdis Sergejs Maksimovs nedomā, ka būtu labi pamest A. Šleseru, kad partijai ir grūti. Taču arī viņš atzīst, ka cilvēki ir neziņā un saruna par nākotni ir nepieciešama. Daudziem neesot skaidrs, vai viņi ir LPP/LC vai PLL biedri. Kopīgo startu ar TP vēlēšanās daudzi vērtējot kā vienu no neveiksmes iemesliem. To varēja izraisīt arī taktiskas kļūdas, piemēram, bravūrība kampaņā un vēršanās pret citiem politiskajiem spēkiem, tā zaudējot sabiedrotos, atzīst vairāki LPP/LC bijušie un vēl esošie biedri.
No partijas kopā ar 20 sabiedrotajiem aizgājis Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis, Grobiņas novada domes priekšsēža vietnieks Jānis Neimanis un vēl vairāki LPP/LC biedri Kurzemē, ziņo aģentūra LETA. No Zemgales Ziņām sabiedrība uzzināja, ka partiju atstāj arī redzams A. Šlesera domubiedrs Jelgavas domnieks Dainis Liepiņš, uz kuru LPP/LC līderis lika cerības, paziņojot par grandiozajiem plāniem Centrāltirgū. Tajā D. Liepiņš vadošo amatu ir zaudējis, un A. Šleseram būs grūti izpildīt pirms pašvaldību vēlēšanām solīto. D. Liepiņš ZZ ir atklājis, ka partijā vairs nespēj īstenot vēlētājiem solīto ideoloģiju, norādot uz LPP/LC zaudēto identitāti. «Ar Šleseru politiski mani nesaista vairs nekas. Citādi - pazīstami esam, un uz ielas sveicināšu,» stāsta D. Liepiņš, kurš no partijas aizgājis pats, nevis pēc kāda ierosinājuma.
D. Liepiņu un vēl vairākus politiķus, kuri vīlušies LPP/LC, saista vēlme veidot reģionālās partijas, kurām nebūtu jāatbild par kādas lielās partijas grēkiem un kuru prioritāte būtu reģionālā attīstība. Iespēju veidot vietējo politisko spēku apsver arī Salacgrīvas novada priekšsēdis Dagnis Straubergs, kura vadītās nodaļas biedri un atbalstītāji - kopā 50 cilvēku - lēmumu par tālāko darbību plāno pieņemt 13. janvārī. D. Straubergs, tāpat kā lielākā daļa partijas vietējo līderu, ir no Latvijas ceļa, jo Latvijas Pirmajai partijai nebija tik spēcīgas vietējās nodaļas un tādas ietekmes pašvaldībās. No Salacgrīvas nodaļas kopš 2001. gada neesot izstājies neviens biedrs, un arī tagad lēmums būšot kopīgs. Atšķirībā no Smiltenes mēra Aināra Mežuļa, kurš arī plāno aiziet no partijas, Salacgrīvā šo lēmumu neietekmē nepieciešamība sastrādāties ar koalīcijas partneriem, kas Smiltenē ir no Vienotības. Salacgrīvā LPP/LC ieguva 11 no 15 mandātiem un šai komandai ir stabila vietējo cilvēku uzticība. D. Straubergs arī uzsvēra, ka nevēlas sacīt nevienu sliktu vārdu par partijas vadību, jo pats ir bijis valdē un viņam bija iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un uzstāties.
LPP/LC valdē bija arī D. Liepiņš un J. Vilnītis, kuri ir informējuši, ka gatavojas veidot reģionālo partiju. Nav gan skaidrs, vai tā būtu viena vai vairākas partijas. A. Šlesers jau šķita pārņemts ar šo ideju, nesaskatot draudus LPP/LC pastāvēšanā pēc tik masveidīgas biedru aiziešanas. «Jāņa Vilnīša interesēs ir nomainīt Uldi Sesku Liepājas mēra amatā, un reģionālajai partijai varētu būt lielāks atbalsts,» teica A. Šlesers, kā piemēru minot U. Seska un Ventspils mēra Aivara Lemberga partiju panākumus vietējās vēlēšanās. Abi piejūras pilsētu mēri gan pašvaldību attīstības ieceres īstenojuši, pateicoties atbalstam varas partijās. Februārī paredzēta LPP/LC domes sēde, kurā lems par kongresa sasaukšanu.