Grupa izpelnījusies uzslavas no U2 dziedātāja Bono un Pink Floyd dalībniekiem, bet sava lielākā hita I Don’t Feel Like Dancin’ tapšanā sadarbojusies ar seru Eltonu Džonu.Dažas dienas pirms Rīgas koncerta telefoninterviju Kulturasdienai.lv sniedza Scissor Sisters līderis Džeiks Šīrss (Jake Shears), kurš uzsācis arī dīdžeja karjeru un atzina, ka nav pārliecināts par to, vai grupa vēl ierakstīs kādu albumu. Tātad šo uzstāšanos Rīgā vēl jo vairāk jāķer, jo tā var izrādīties pēdējā. Ja vien šis, kā tas šovbiznesa pasaulē noticis ne vienreiz vien, nav asaru jūrās jau slīkstošajiem lētticīgajiem faniem adresēts reklāmas triks.Pagājušonedēļ mēģināju tevi sazvanīt Amerikā. Cik saprotu, pašlaik esat Krievijā?Jā, toreiz galīgi nebiju gatavs runāt, jo man bija ļoti saspringta diena. Pašlaik esam Sanktpēterburgā. Un parīt mums ir koncerts Maskavā.Krievijā esat pirmoreiz?Nē, mums bija paredzēts spēlēt Sočos šajā pavasarī, bet tolaik biju slims. Iepriekš esam Krievijā spēlējuši, ja nemaldos, 2004. gadā. Jūs jau reiz bijāt arī Latvijā – mūsu lielākajā festivālā Positivus uz galvenās skatuves.Jā, es atceros, tas bija fantastisks koncerts pirms diviem trim gadiem. Man šķiet, ka mēs uzspridzinājām publiku. Būsim priecīgi atkal atgriezties pie jums.Šoreiz spēlēsiet uz mazākas skatuves koncertzālē mūsu galvaspilsētā Rīgā. Mēs labprāt spēlējam uz dažādām skatuvēm – esam īstena festivālu grupa un izbaudām spēlēšanu liela pūļa priekšā, kas vienmēr ir izaicinājums, bet mums patīk spēlēt arī mazākās vietās četriem simtiem cilvēku. Citreiz ir bijis tā, ka, apceļojot pasauli, vienā dienā mēs spēlējam milzu arēnā, bet nākamajā – nelielā klubā.Jūs sākāt gadu tūkstošu mijā Ņujorkas underground klubos kā tolaik aktuālā electroclash virziena grupa un vēlāk, papildinot sastāvu, pārgājāt uz disko.Tajā laikā, kad sākām rakstīt savas dziesmas ar klavieru pavadījumu, Ņujorkā bija ļoti daudz electroclash grupu, kas neuzskatīja par nepieciešamu vākt pavadošo sastāvu, kāds parasti ir rokgrupās, bet vienkārši uztaisīja primitīvu elektronisku pavadījumu savās guļamistabās, uzlēca uz skatuves un spēlēja. Uz mums noteikti lielu iespaidu atstāja Fischerspooner, Chicks On Speed un Peaches, un ja viņu nebūtu, arī Scissor Sisters neskanētu tā, kā tas skan šodien.Kuram no jums pieder ideja ierakstīt Pink Floyd dziesmas Comfortably Numb kaverversiju, kas kļuva par jūsu pirmo hitu?Tā bija mana ideja. Es vienmēr esmu kaut ko dziedājis savā nodabā – dušā un virtuvē – esmu liels Pink Floyd fans, reiz pēkšņi sāku dziedāt šo dziesmu un tad radās ideja, ka to varētu arī ierakstīt. Protams, bija liels gandarījums, ka par to atzinīgus vārdus teica arī paši autori – Rodžers Voterss un Deivids Gilmors.Kā rakstāt savas dziesmas? Katrs nāk ar savu ideju vai darāt to kopā?Katrs no mums – es un Babydaddy (otrs Scissor Sisters dziesmu autors – U.R.) ņemam dažādas lietas, kas mums ienākušas prātā, bet es nekad nevarētu sarakstīt dziesmu viens pats. Jo katra ideja, kas radusies viena cilvēka galvā, iegūst citu pavērsienu, kad tai ķeras klāt kāds cits, un, notiekot šai mijiedarbībai, arī top mūsu dziesmas. Zinu, ka Babbydaddy ir tehniski daudz varošāks un labāk spēlē instrumentus nekā es, bet man labāk sanāk rakstīt tekstus, izstrādāt koncepcijas un noķert melodijas. Dažreiz mums iet ļoti grūti un lēni, bet ir tādi iedvesmas brīži, kad viss notiek ļoti ātri. Mūsu pēdējais – ceturtais albums Magic Hour (2012) ir tapis visātrāk – trīs mēnešos, bet ir bijuši tādi, pie kā esam strādājuši gadiem ilgi.Kad varam gaidīt nākamo Scissor Sisters albumu?Ooo, nē! Es pašlaik esmu ļoti laimīgs par visu to, ko esam izdarījuši, bez atelpas strādājot desmit vienpadsmit gadu garumā, kas ir pietiekami ilgs laiks, un neesmu pārliecināts, ka mēs vēl ierakstīsim kādu Scissor Sisters albumu, jo nezinu, vai mums vēl ir daudz, ko teikt. Tā tas izskatās pašlaik, bet kādudien varbūt viss mainīsies.Ir cilvēki, kas jūs uzskata par homoseksuālisma propagandas grupu. Hahahaha! Jā, es zinu, ka daļa cilvēku tā domā, jo trīs no grupas dalībniekiem esam geji, bet tas nozīmē tikai to, ka, atšķirībā no daudziem citiem, neslēpjam, kas esam un atbalstām seksuālo brīvību, par ko arī dziedam savās dziesmās. Mums tas ir svarīgi un, ja kādam tas šķiet nepieciešams, varam arī atvainoties par to. Esmu lepns būt šajā grupā.Vai tev patīk apmeklēt klubus vietās, kuras apmeklē ar koncertiem?
Jā, es esmu liels deju mūzikas fans – es mīlu house mūziku un techno. Un pēdējos gados es diezgan daudz uzstājos arī kā dīdžejs. Man tas ļoti, ļoti patīk. Tā ir mana jaunā kaislība un no tā kļūstu vai traks. Es spēlēju mūziku, kas ļoti atšķiras no Scissor Sisters mūzikas.
Varbūt uzspēlēsi arī šeit?
Jā, kādreiz labprāt. Līdz šim to esmu darījis lielākoties Ņujorkā, bet nākamnedēļ man paredzēts dīdžejot Tokijā. Japānā notiks arī divi Scissor Sisters koncerti un pēc tam dosimies uz Austrāliju.
Vai dīdžejojot spēlē no vinila platēm?
Nē, nē – plates ir grūti pārvadāt, ja ceļo pa pasauli. Es izmantoju traktoru, baudu tā iespējas un katru reizi jūtos, kā spēlējot videospēli. Esmu liels videospēļu fans un laiku pa laikam tās spēlēju.