Vijas Celmiņas izstāde, kas no 12. aprīļa līdz 22. jūnijam būs skatāma LNMM Mākslas muzejā Rīgas birža, nosaukta par Dubulto realitāti. Tās nosaukums norāda uz to, ko uzsver pati māksliniece, proti, viņas darbi ir pilnīgi kas cits nekā tajos attēlotās "lietas". Viņas darbi ir paši par sevi, tie nemēģina izstāstīt kādu stāstu. Viņa vēlas, lai skatītājs, viņas darbu fiziskās matērijas ietekmēts, justu tikai mākslas darba gravitāciju. Savukārt tas, ko māksliniece attēlo, – XX gs. 60. gados sadzīves lietas, Otrā pasaules kara lidmašīnas, pirmos Mēness virsmas uzņēmumus, vēlāk – okeānu, tuksnesi, galaktiku zvaigznes, zirnekļa tīmekli vai kādus vecus atrastus priekšmetus – ir realitāte par sevi, un mākslas darbs arī ir realitāte par sevi. Attēlotās lietas atrodas kaut kur tālu prom, taču mākslas darbs ir klātesošs izstāžu zālē, un tas ir skatītāja acu priekšā.
Jūsu darbībai ir veltīti daudzi teksti, katalogi. 2014. gada izstādei Rīgā tiks sagatavots pirmais plašais katalogs latviešu valodā.
Ikviens taisa kaut ko par cita darbu. Tas ir veids, kā būt dzīvam. Cilvēki lietas redz nedaudz atšķirīgi. Tas nav slikti, bet es to vairs nevaru izkontrolēt. Dažreiz, sniedzot intervijas, man ir kādas citas domas galvā, bet citreiz izdodas labāka saruna, un tad gribas izdzēst to iepriekšējo. Taču neviens to vairs nav ar mieru izdzēst! Ir jādomā drusciņ, kad runā (smejas). Mākslinieka darbus jau nevar izstāstīt, var veidot tādu kā dūmu gredzenu varbūt. Beigās tas darbs pats cilvēkā ieiet vai neieiet. Ja raksts ir pārāk sarežģīts vai tajā ir par daudz fantāzijas, nav labi.
Mums ASV ir kādi divdesmit diezgan labi mākslinieki, kas jaunāki par piecdesmit, bet, ja katru nedēļu jāraksta par kādiem darbiem, kļūsti ļoti cinisks, jo redzi pārsteidzošas lietas katru nedēļu un sāc meklēt kaut ko atšķirīgu, tu arī atceries, ko mākslinieks darījis agrāk. Ja taisies analizēt kāda mākslinieka darbus trīsdesmit gadu garumā un atceries viņa darbus agrāk, tas ļauj viņu saprast labāk.
Tas nav viegli – apskatīt visas izstādes. The New York Times katru svētdienu raksta par pieciem sešiem māksliniekiem. Kad redzi simtiem darbu katru mēnesi, ir grūti saglabāt interesi un enerģiju, nezinu, kā viņi to spēj. Bieži pat neviens ne pievērš uzmanību uzrakstītajam.
Elitas Ansones interviju ar mākslinieci Viju Celmiņu lasi 20.marta KDi!