Par godu mākslinieka deviņdesmitgadei, izdevniecība Neputns tikko ir laidusi klajā dramaturga un teātra vēsturnieka Alda Linē sarakstīto monogrāfiju Leļļu pasaules goda pilsonis - līdz šim apjomīgāko pētījumu par Pāvila Šenhofa dzīvi un daiļradi. "Šī grāmata ir stāsts par viena cilvēka lielumu un nenovērtējamo nozīmi Leļļu teātra vēsturē," monogrāfijas atklāšanas svētkos rezumēja tās autors.
Atvērtais logs
Leļļu teātrī Pāvils Šenhofs sāk strādāt 1946. gadā, kad viņš kā Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas students "finansiāli spiedīgajos pēckara apstākļos nolemj piepelnīties". Pēc sava diplomdarba Jaunā dzelzceļa tilta celtniecība pāri Daugavai uzgleznošanas mākslinieks saprot, ka sociālisma slavēšana viņam neiet pie sirds, bet tas, ko viņš patiešām gribētu radīt, nevienam nav vajadzīgs. "Toreiz nevarēja būt vajadzīgs," par tā laika situāciju atgādina Aldis Linē un atklāj, ka Pāvila Šenhofa simpātijas piederējušas tādiem mākslas virzieniem kā impresionisms un sirreālisms. "Ja Dievs vienas durvis aizver, tad kādas citas atver vai vismaz logu atstāj vaļā, un viņam šis logs izrādījās Leļļu teātris," saka grāmatas Leļļu pasaules goda pilsonis autors.
Līdz ar studiju beigām 1950. gadā Pāvils Šenhofs kļūst par Leļļu teātra galveno mākslinieku un savā ilgajā karjerā veicis vairāk nekā 300 inscenējumu. Aldis Linē akcentē, ka viņš savās izrādēs vienmēr ir tiecies pēc nevainojamas stila tīrības un augstas uzveduma kultūras. Kopumā Pāvils Šenhofs teātrī nostrādā 64 gadus, veidojot tā vēsturi un ar mākslinieciski avangardiskajiem meklējumiem atstājot iespaidu uz sava laika leļļu mākslas sabiedrību. Turklāt Pāvila Šenhofa radošā darbība ar to vien neaprobežojas: viņš ir radījis scenogrāfijas dramatiskajos teātros, ilustrējis bērnu grāmatas - vai atceraties Mirdzas Kļavas Vāverēnu Tomu un viņa draugus? -, gleznojis un rīkojis personālizstādes. "Visu, ko Pāvils Šenhofs darīja, viņš darīja milzu lielos daudzumos," piebilst Aldis Linē, kurš detalizēti apraksta mākslinieka garo un radoši bagāto mūžu.
Un atkal Pifs...
"Pašā sētmalē aug liels, vecs koks, kura zaros Pāvils pakāpjas, lai redzētu, kas notiek aiz sētas," pirmajā nodaļā Aldis Linē ieskicē mākslinieka bērnības ainiņas, bet jau nākamajās lappusēs gluži kā Leļļu pasaules goda pilsoņa galvenais varonis kāpj augstāk un skatās tālāk. Pāvila Šenhofa tēlu pilnvērtīgāk palīdz "uzzīmēt" arī citi stāstnieki. "Kad ierados teātrī, dekorāciju darbnīcās tika gatavotas dekorācijas Zelta zirgam. Pāvils bija uzzīmējis tik skaistas skices!" savas pirmās atmiņas atceras leļļu skulptore Marga Austruma, kura teātrī nostrādājusi no 1953. līdz 2009. gadam un uzskata, ka "viņš bija īsts leļļinieks, un nemūžam otra tāda vairs nebūs". Lai ilustrētu šo stāstu, grāmatā izmantotas skices un fotomateriāli no Latvijas Valsts arhīva, Latvijas Leļļu teātra arhīva, Latvijas Nacionālā teātra arhīva un mākslinieka ģimenes vizuālo materiālu kolekcijas.
Uz lasītājiem no vienas bildes lūkojas šunelis Pifs, ar viņu kopā ir krusttētiņš Tontons un krustmāte Agate, "mīļa kā svētdiena". Pētot visus pieejamos materiālus, Aldis Linē secinājis, ka pat ar divām grāmatām būtu par maz, lai visu Pāvila Šenhofa radīto skaistumu "ietvertu vākos". Uz grāmatas Leļļu pasaules goda pilsonis vāka rotājas bilde no 1976. gada koncertizrādes Jums, vecāki. "Maska, spēle ar priekšmetiem, lielas un mazas dažādu kustīgo sistēmu lelles - tas viss sniedza neierobežotas iespējas leļļu spēles demonstrēšanā. Tik lielu meistarību mēs vairs neesam sasnieguši," par šī iestudējuma panākumiem jau 2001. gadā atzinis pats Pāvils Šenhofs. Savukārt citas viņa radošā darba virsotnes vēl joprojām ir iekļautas Latvijas Leļļu teātra repertuārā - skatītāji var noskatīties tādas izrādes, kā Un atkal Pifs…, Sniegbaltīte un septiņi rūķīši, Lācītis sirsniņā un citas.