Kas notiek Berlīnes festivālā? Ja šo jautājumu uzdosiet kādam no cītīgi oficiālās programmas skatēs no agra rīta līdz vēlam vakaram sēdošajiem žurnālistiem, visdrīzāk atbildes būs prognozējamas un ļoti līdzīgas. "Notiek" Vess Andersons, "notiek" Džordžs Klūnijs un Larss fon Trīrs. Tie ir vārdi, kas īpašus paskaidrojumus neprasa. Amerikāņu režisors Vess Andersons, kurš izmanījies savu rafinēto autorstilu padarīt par atpazīstamu un daudziem ļoti tuvu, atklāja Berlīnes festivālu ar manierīgo retrodrāmu The Grand Budapest Hotel – izsmalcinātu, apzināti teatrālu un ironisku filmu, krāšņu kā konfekte spožā papīrītī, kuras pēcgarša gan ir īsa un gaistoša. Tomēr Vess Andersons ir konkursā, un tā pagaidām ir labā ziņa, jo konkursa konteksts šogad šķiet vārgulīgāks nekā jebkad.
Ārpus sacensības ir gan amerikāņu aktiera Džordža Klūnija filma The Monuments Men (latviskā versija – Relikviju mednieki) – viņš gadiem ilgi visai sekmīgi attīsta režisora karjeru –, gan dānis Larss fon Trīrs, kurš lepni nes Eiropas un, iespējams, ne tikai Eiropas skandalozākā filmdara slavu, precīzāk – viņa filma Nimfomāne/ Nymphomaniac: Volume I. (Minētās filmas drīzumā tiks demonstrētas arī Latvijā.) Abas tās neattiecas uz šķietami dramaturģiski piesātinātāko festivāla sadaļu – konkursa programmu, kuras rezultāti taču ir Zelta lāču pasniegšanas ceremonija. Berlīnes 64. Starptautiskā kinofestivāla Lāčus izdalīs sestdien, tomēr spēcīgākās filmas šogad konkursa programmā lieki meklēt.
Ditas Rietumas reportāžu no Berlīnes kinofestivāla lasi 13. februāra KDi!