Lai atvadītos no dzejnieka, ieradušies simtiem cilvēku un pie Rīgas Doma izveidojusies cilvēku rinda.
Kopš baznīcas durvju atvēršanas brīža cilvēku, kas ir ieradušies nolikt ziedus vai citādi pieminēt dzejnieku, pakāpeniski kļūst arvien vairāk. Izrādīt godu Ziedonim ierodas sabiedrībā pazīstami cilvēki, tostarp aktieri, mūziķi, rakstnieki, politiķi.
Gaišu noskaņu baznīcā rada paša Ziedoņa dzejas lasījumu ieraksti, cilvēku noliktie ziedi, kā arī mūziķu priekšnesumi, kas veltīti tautā iemīļotā dzejnieka piemiņai.
Doma laukumā ir novietots projektors un ekrāns, uz kura arī garāmgājējiem ir iespējams redzēt dievnamā notiekošo.
Plkst.13 Rīgas Domā sāksies Ziedonim veltīts dievkalpojums, ko vadīs mācītājs Juris Rubenis. Mūžībā aizgājušais dzejnieks zemes klēpī tiks guldīts Engures novada Ragaciema kapos.
Doma baznīcā izskanēs paša Ziedoņa lasījumu ieraksti un Latvijas mūziķu veltītie priekšnesumi dzejnieka piemiņai. Piemiņas ceremonijā līdz 13 muzicēs Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris, Jāzepa Mediņa zēnu koris, dziedātājs Renārs Kaupers, Latvijas Radio koris, koris Kamēr..., orķestris Sinfonietta Rīga, Dārziņa vīru koris, koris Ave Sol, pianists Vestards Šimkus, flautiste Dita Krenberga, dziedātāja Ieva Parša, maestro Raimonds Pauls un Sinfonietta Rīga stīgu kvartets.
Mācītāja Jura Rubeņa dzejniekam veltītais dievkalpojums noritēs no plkst.13 līdz 13.45. Īsi pirms dievkalpojuma ieeja baznīcā būs liegta. Pasākuma norises tiešraidi nodrošinās Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, savukārt Doma laukumā būs novietots ekrāns un skaļruņi, lai lielas cilvēku plūsmas gadījumā notiekošo varētu vērot arī ārpus baznīcas.
Respektējot Ziedoņa ģimenes lūgumu, bēru organizācijas komisija aicina visus atvadīties gribētājus būt saprotošiem un tolerantiem - nefotografēt un nefilmēt atvadīšanās procesa gaitu Rīgas Domā.
Dzejnieks tiks guldīts zemes klēpī Ragaciema kapos, piedaloties tikai tuvākajiem cilvēkiem. Organizatori nogādās dzejniekam veltītos ziedus līdz kapavietai Ragaciemā, ja tie tiks nolikti Doma laukumā pie lielā ekrāna.
Vēloties pieminēt Ziedoni un apliecināt viņa gara nemirstību, nodibinājuma Rīga 2014 brīvprātīgie šodien organizē akciju Ziedonis ir dzīvs!. Šodien ikviens Ziedoņa daiļrades cienītājs aicināts plkst.14 balsī, klusināti, domās, dziesmā, no grāmatas, no galvas, no datora, mājās, darbā vai uz ielas, bet no sirds lasīt Ziedoņa darbus.
Tautā mīlētais latviešu dzejnieks un publicists Ziedonis mūžībā aizgāja divus mēnešus pirms savas 80 gadu jubilejas 27.februārī. Viņš darbojies arī kā īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists un ir viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem. Būtisks ir arī Ziedoņa kā spilgta atmodas laika politiskā darbinieka ieguldījums Latvijas valsts neatkarības atgūšanā.
Ziedonis ir viena no retajām Latvijas kultūras personībām, kura jau savas dzīves laikā tika iekļauta Latvijas kultūras kanonā, tādējādi apliecinot Ziedoņa izcilo un paliekošo literāro devumu Latvijas kultūrā.
Ziedonis piedzima 1933.gada 3.maijā zvejnieka ģimenē Ragaciemā. Ziedonis darba gaitas sācis kā ceļa strādnieks, skolotājs Olainē un Ķemeros, bijis skolotājs Jūrmalas 1.vidusskolā.
Dzejnieks 1952.gadā absolvējis Tukuma 1.vidusskolu, 1959.gadā beidzis Latvija Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti, 1964.gadā beidzis Augstākos literāros kursus Maskavā.
Savu pirmo dzejoļu krājumu Ziedonis izdevis 1961.gadā. Viņš kļuva arī par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.
No 1964.gada līdz 1965.gadam viņš bija bibliotekārs Ķemeros, dzejas redaktors izdevniecībā Liesma, vēlāk valdes sekretārs Latvijas Rakstnieku savienībā.
1967.gadā Ziedonim piešķirta LPSR Valsts prēmija, 1972.gadā piešķirts nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums, 1976.gadā par sasniegumiem bērnu literatūrā piešķirts starptautiskas atzinības Hansa Kristiana Andersena vārdā nosauktais pasaku meistara diploms, 1977.gadā piešķirts Tautas dzejnieka goda nosaukums. Par ābeci Sākamgrāmata Ziedonis saņēmis internacionālo Januša Korčaka zelta medaļu, savukārt 1983.gadā viņš apbalvots ar Tautu draudzības ordeni.
1987.gadā Ziedonis kļuvis par priekšsēdētāju Latvijas Kultūras fondā, bet 1990.gadā ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās Padomes (AP) deputātu kā neatkarīgais kandidāts 180.Stučkas vēlēšanu apgabalā. Bijis AP Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas loceklis, balsojis par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
1995.gadā Ziedonis saņēmis 2.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmis arī 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
1997.gadā Ziedonis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos, bet 1998.gadā Latvijas tēla veidošanas institūta darba grupas loceklis.
1998.gadā dzejnieks ievēlēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda Uzticības padomē.
2002.gadā Ziedonim tika piešķirta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā, bet 2008.gadā viņš saņēma Atzinības krustu. 2012.gadā viņš saņēma Autortiesību bezgalības balvu par plašu un ilgstošu Krāsaino pasaku izmantojumu.
Bez dzejas, prozas, lugu, bērnu grāmatu un eseju rakstīšanas viņš bijis arī scenāriju autors filmām. 1965.gadā viņš kopā ar Hercu Franku sarakstījis scenāriju dokumentālajai filmai Gada reportāža, 1973.gadā kopā ar Gunāru Piesi - scenāriju mākslas filmai Pūt, vējiņi!, 1977.gadā kopā ar Aivaru Freimani - scenāriju filmai Puika, bet 1976.gadā viņš sarakstījis libretu komponista Imanta Kalniņa operai Spēlēju, dancoju.
2010.gadā Jaunajā Rīgas teātrī režisors Alvis Hermanis iestudēja izrādi Ziedonis un Visums, kurā Ziedoni atveido Kaspars Znotiņš. Izrāde ieguvusi lielu skatītāju atsaucību un mīlestību.
Video par cilvēku atvadīšanos no Imanta Ziedoņa var noskatīties šeit:
(Ziņa papildināta ar jaunākajām bildēm)