Kā savā blogā raksta Kristīne Želve, Atstāstījuma ideja ir piespiest skatītāju izstāties no "straujā dzīves ritma" un atdzīvināt "lēno" grāmatas lasīšanas pieredzi, kā arī atdzīvināt skaistās latviešu valodas piedzīvojumu – lēni, nesteidzīgi un emocionāli piesātināti. Video projektā pieci dažādi cilvēki ar video starpniecību pārstāstīs savu grāmatu, latviešu literatūras darbu, kas uzrunājis, aizkustinājis, atstājis ietekmi uz katra domāšanu un pasaules skatījumu"Kadrs ir vienkāršs, askētisks, rūpīgi izvēlētā vidē, katram varonim atbilstošu fonu un gaismojumu – Pārdaugavas ieliņa, flīzēm izklāta mazgājamā telpa ar pilošu krānu, ainava ar jūru, tukša istaba ar neēvelētu čīkstošu dēļu grīdu. Mēs esam veltījuši laiku, to meklējot un izgaismojot. Cilvēks, kas ir kadrā, ir veltījis laiku, lai atcerētos šo grāmatu, iespējams, pārlasītu, pārdomātu un sagatavotu savu atstāstījumu vai pat priekšnesumu – tās nav no sērijas – ko-nu-es-tagad-atcerēšos, nē. Un viņš stāsta – lēni, ar pauzēm, atceroties, izdzīvojot. Bez jebkādiem papildu stimulatoriem –dinamiskas montāžas, video efektiem, mūzikas. Vienkāršā, kvalitatīvā labi izgaismotā tuvplānā, koncentrējoties uz cilvēka seju un lasīšanas pārdzīvojumu. Stāstu stāstītāju uzdevums ir kā aktieriem – audzēt emocionālo spriedzi, ievilkt skatītāju, piepildīt stāstu ar savu personības spēku, balsi, emocijām, acu skatienu. Viņi nedalās atmiņās vai sajūtās, viņi vienkārši saviem vārdiem pārstāsta labas latviešu literatūras grāmatas sižetu un galvenā varoņa drāmu , ļauj skatītājam dzirdēt tīru, skaistu latviešu valodu un atsaukt atmiņā labu, vērtīgu latviešu literatūras grāmatu – grāmatu, kuru atstāstījumā formātā – personiskā un intīmā – varbūt pat pirmajā brīdī neatpazīs. Taču pārvarot pirmās mulsuma minūtes un noklausoties stāstu, rezultāts ir pārsteidzošs – skatītājam privāti un personīgi, gluži kā stāstītāja personīgā pieredze vai dzīvesstāsts, septiņās līdz 10 minūtēs tiek izstāstīti Kārļa Skalbes Bendes meitiņa, Raiņa Jāzeps un viņa brāļi, Rūdolfa Blaumaņa Ugunī un Andriksons, Jāņa Jaunsudrabiņa Aija, Ērika Ādamsona Sava ceļa gājējs…," tā Kristīne Želve.Vairāk par Atstāstījuma ieceri var izlasīt Kristīnes Želves blogā.
Kristīne Želve ir studējusi kino režiju Latvijas Kultūras akadēmijā Anša Epnera kursā, veidojusi dokumentālās filmas un strādājusi Latvijas Televīzijā, šobrīd ir raidījuma 100 grami kultūras vadītāja. Kristīne Želve par savu pirmo stāstu krājumu Meitene, kas nogrieza man matus šogad tika apbalvota ar Latvijas Literatūras gada balvu 2011 nominācijā Spilgtākā debija.