Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Kolekcionāra kaislība

Latvijas Nacionālā bibliotēka iepazīstina ar gravīru dāvinājumu  

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir saņēmusi liela apjoma gravīru kolekcijas dāvinājumu no vācu mākslas zinātnieka un restauratora Pētera Betgera (1936), kurš to ir veidojis vairāk nekā 40 gadu garumā. Tajā ietilpst aptuveni 10 000 glabāšanas vienību, no kurām puse atceļojusi uz Latviju jau šī gada aprīlī. Par godu šim nozīmīgajam notikumam ceturtdien, 16. jūnijā, pulksten 17 Gaismas pils pirmā stāva izstāžu zālē tiks atklāta ekspozīcija ar Nīderlandes iespiedgrafikas darbiem (XVI–XVIII gadsimts), kas visus šos gadus ir bijusi vācu kolekcionāra kaislība.

Izbrauciens uz Minheni

"Mēs devāmies ar busiņu uz viņa lauku mājām, kas atrodas netālu no Minhenes," atceras LNB pārstāvis mākslas zinātnieks Dmitrijs Zinovjevs, kurš ar Pēteru Betgeru pirmo reizi saticies Gaismas pils atklāšanā un tagad pārņēmis no viņa rokām ilgi vākto iespiedgrafiku kolekciju. Ar Latviju vācu kolekcionāru saista viņa sieva Austra, ar kuru Pēters iepazinies pēckara laikā. "Viņa mūza," uzsver mākslas zinātnieks un smejoties piebilst: "Ja tu esi viens, tu vari staigāt pliks, mirt badā un pirkt tik gravīras. Ja tev ir ģimene, tev ir nepieciešams blakus cilvēks, kurš saprot tavu aizraušanos."

"Pēters Betgers ņēma pa vienam iespiedgrafikas darbam ārā no dzelzs atvilktnēm, stāstīja par katru no tiem un tad atdeva mums. Tā bija sava veida atvadīšanās no sava mūža veikuma," atceras Dmitrijs Zinovjevs. Šajā reizē viņi ir atveduši Francijas, Itālijas, Nīderlandes, kā arī nedaudz Vācijas gravīru. "Mums bija palikusi vieta, un viņš ļāva mums paņemt līdzi XIX gadsimta nogales un XX gadsimta sākuma tā sauktās bilžu loksnes, ko var salīdzināt ar komiksiem," saka mākslas zinātnieks, kurš cer, ka šī gada laikā uz Latviju būs iespēja atvest arī atlikušo kolekcijas daļu.

Sudrabs un zelts

Vissenāk tapušie darbi izstādē būs divas Lūkasa van Leidena (1494–1533) miniatūras – Svētais Filips (1510) no gravīru sērijas Kristus, Pāvils un divpadsmit apustuļi un Kareivji dod Kristum pēdējo reizi dzert (1512). Dmitrijs Zinovjevs vērš uzmanību uz mākslinieka dzimšanas skaitli un piebilst, ka pirmais no šiem darbiem ir radīts 16 gadu vecumā. Viegla, niansēta štrihu struktūra, kas veido vibrējošu, sudrabaini pelēcīgu gravīras toni, – mākslas zinātnieks raksturo šī autora smalko rokrakstu un grafikas stila īpašības, kas ietekmējušas visus Nīderlandes XVI gadsimta gravierus.

Savukārt XVIII gadsimtu šajā ekspozīcijā pārstāv četras iespiedgrafikas, kas "perfekti atspoguļo galantā gadsimta aizraušanos ar teātri". To autori ir Simons Foke (1712–1784) un Korneliss Brauvers (1733–1803). Kopumā izstādē būs aplūkojami vairāk nekā 80 darbu. "Kurus jūs vēl gribētu izcelt?" es jautāju Dmitrijam Zinovjevam. "Visus!" viņš pārliecināti atbild. Par ekspozīcijas lepnumu ir uzskatāma Nīderlandes XVI gadsimta renesanses un manierisma iespiedgrafika, Rubensa darbnīcas produkcija un vairāku Flandrijas un Holandes XVII gadsimta zelta laikmeta mākslinieku daiļrade.

Norvēģija un govis

Izstāde ataino Pētera Betgera aizraušanos ar Nīderlandes iespiedgrafikas dažādajiem žanriem, starp kuriem īpaši izceļas ainavas. Šajā kontekstā Dmitrijs Zinovjevs piesauc divus spilgtus piemērus – Antonija Vaterlo (1609– 1690) atturīgās Holandes dabas atveidojumus, kas kļuva par īstiem hitiem XIX un XX gadsimta kolekcionāru vidū, un Alārta van Ēverdingena (1621–1675) Norvēģijas skatus, kas bija neparasta parādība tā laika iespiedgrafikas darbos. "Toreiz ainavisti dalījās divās grupās – vieni iemūžināja Holandi, bet otriem patika Itālija," atklāj mākslas zinātnieks.

Dmitrijs Zinovjevs stāsta, ka holandiešu iespiedgrafikā ļoti izplatīts ir bijis animālijas žanrs, kurš savu attīstības virsotni sasniedza XVII gadsimta vidū un otrajā pusē. "Šie darbi izskatās ļoti mūsdienīgi, it kā mākslinieks būtu sēdējis zooloģiskajā dārzā vai fermā un ļoti veikli ķēris dzīvnieku anatomiju ar impresionisku, bet reālistisku līniju," viņš raksturo. Viens no izstādē eksponētajiem ofortiem būs Nikolāsa Berhema (1620–1683) Ganību aina ar čurājošo govi (1650), kurā parādās tā laika holandiešu mākslinieku vēlme attēlot dzīvi visdažādākajās tās izpausmēs. 


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja