reizi un šogad līdz augusta vidum tā pulcējusi vairāk nekā 150 000 apmeklētājus, tomēr līdz Latvijas ekspozīcijai jūnijā nokļuvuši vien 2730 apmeklētāju, savukārt jūlijā - 2240. Latvijas ekspozīcijas komisāre Daiga Rudzāte norādīja, ka apmeklējums viņu apmierina. Tāpat viņa sacīja, ka vislabākās ekspozīciju vietas ir Bienāles dārzos un Arsenālā, tomēr tās var atļauties tikai lielās valstis, piemēram, ASV, Francija, Spānija, Koreja, Itālija, Krievija utt.Latvijas paviljons nelielā finansējuma dēļ, neatrodas kopīgajā Biennāles paviljonā, bet gan klusajā Venēcijas Kanaredžo rajonā, kas nav īpaši apmeklēts tūristu rajons."Izstādē apmeklētība ir laba, neskatoties uz to, ka ekspozīcija atrodas nostāk. Ekspozīcijas atrašanās vieta mani pilnībā apmierina - kuri patiešām vēlas, tie arī aiziet un apskatās," portālam Diena.lv atzina K.Ģelzis.Kopumā mākslinieks ir apmierināts ar padarīto - viss esot izdevies, kā bija iecerēts."Izdarīju visu, ko šādos apstākļos varēju, kaut gan vienmēr var labāk. Diemžēl šogad bija tikai trīs mēneši, lai sagatavotos izstādei, un tas noteikti ir pārāk maz. Lēmums par to, ka Latvija piedalīsies Venēcijas izstādē, tika pieņemt februārī, maijā darbiem jau bija jābūt gataviem," norāda K.Ģelzis.
Mākslinieks uzskata, ka ir labi, ka Latvija nolēma piedalīties izstādē, tomēr trīs mēneši neesot nopietns laiks, lai pārdomāti sagatavotos.
"Šādiem pasākumiem jāgatavojas gads vai pusotrs. Izstādē piedalos ar pilnīgi jaunām gleznām. Darbiem nebija "nosēšanās" laika - mirkli neredzēt, pārdomāt, pēc tam kaut ko labot, pārgleznot. Sagatavošanās bija viens rāviens bez iespējām pārgleznot. Bet - viens ir fiziski gleznot, pavisam kas cits – būt radošā formā. Bet man tagad ir laba sajūta par padarīto," atzina mākslinieks.
Šogad kultūras ministrija Latvijas dalībai Venēcijas bienālē atvēlējusi aptuveni 60 tūkstošus. Ekpozīcijas sagatavošana un realizācija izmaksājusi aptuveni 25 tūkstošus latu, savukārt pārējā summa tika atvēlēta ekspozīcijas telpu nomai un menedžmentam, norādīja D. Vizule.
Telpu noma izmaksājusi 22 320 latu, menedžments 14 400 latu, papildu nepieciešamie saskaņojumi izmaksājuši 2 250 latu.
Latvijas ekspozīcijas sagatavošanu un realizāciju nodrošināja SIA Kultūras projektu aģentūra INDIE. KM norādīja, ka sīkāks sadalījums kā nauda iztērēta jājautā aģentūras pārstāvjiem. Savukārt, INDIE pārstāve D.Rudzāte portālam Diena.lv norādīja, ka finansējumu Latvijas dalībai Venēcijas biennālē piešķīrusi KM, tādēļ viņa to nekomentēs un visi jautājumi jāuzdod KM pārstāvjiem.
Kultūras ministre S Ēlerte atzinusi, ka 60 000 latu lielais valsts finansējums šogad ir mazākais, kāds Latvijai līdz šim ir bijis piešķirts dalībai izstādē. Igaunijai valsts dotē 95 000 latu, bet Lietuvai - 102 000 latu. Līdz šim lielākais finansējums Latvijas māksliniekiem darbu veidošanai bija 150 000 latu 2001.gadā par projekta Burvju flauta īstenošanu.
Kā ziņots, Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli notiek reizi divos gados un tajā ar savām nacionālajām ekspozīcijām piedalās valstis no visas pasaules.
Latvija piedalās Venēcijas mākslas biennālēs kopš 1999.gada. Iepriekšējā Venēcijas mākslas biennālē 2009.gadā Latviju pārstāvēja mākslinieki Evelīna Deičmane un Miks Mitrēvics ar ekspozīciju Trauslā daba.
54.Venēcijas mākslas biennāle norisināsies no šī gada 4.jūnija līdz 27.novembrim.