Valda Celma un restauratores Ievas Alksnes izstāde Kinētikas arheoloģija veidos intriģējošu un kompleksu stāstījumu par jautājumiem, kam līdz šim pievērsta mazāka uzmanība – kinētisko mākslas darbu materialitāti un to saglabāšanu mūsdienās. Izstādes iekārtojumu veido dizaina studija Rijada un dizainers Rihards Funts, kurš ekspozīciju redz kā atvērtu laboratoriju, kurā intriģējoši atklājas kinētiskās mākslas tapšana un tās saglabāšanas problemātika mūsdienās. Izstādes kuratore – mākslas zinātniece Ieva Astahovska.
Valdis Celms ir viens no zināmākajiem kinētiskās mākslas pārstāvjiem Latvijā. Viņa daiļrade ir apbrīnojama liecība tam, ka arī padomju periodā Latvijā tapa avangardiski un vizionāri mākslas darbi, ne mazāk pārliecinoši kā līdzīgas parādības Rietumos 20. gs. 60. un 70. gados. Diemžēl mūsdienās kinētiskās mākslas darbu saglabātība bieži ir kritiskā stāvoklī, netradicionālie, sarežģītie un tobrīd inovatīvie risinājumi, kas nodrošināja kinētiskās mākslas izšķirošo būtību – mehānisku vai cita veida kustību – bieži vairs nedarbojas, liedzot novērtēt avangardisko mākslas izteiksmi, un aizkavē darbu iekļaušanu muzeju kolekcijās.
Valda Celma darbu aktualizēšana iespējama, pateicoties tam, ka mākslinieka krājumā un arhīvā ir rūpīgi saglabātas gan darbu sastāvdaļas, gan materiāli, gan informācija par tiem. Divus nozīmīgus autora darbus – Grieķija (1968/1969) un Ceturtā pakāpe (1978) – 2015. gadā atjaunojusi restauratore Ieva Alksne.
Izstāde Juris Boiko. Sāls kristāli veltīta māksliniekam Jurim Boiko (1954 – 2002), kurš plašāk zināms kā Hardija Lediņa domubiedrs un grupas Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīca dibinātājs. Jura Boiko patstāvīgā radošā darbība konceptuālās mākslas laukā bija ne mazāk nozīmīga un intriģējoša, tā skāra dzeju, mākslu un mākslas teoriju. Viņa darbības lauks bija plašs, tik plašs, ka tajā, kā pats Boiko ir izteicies, ietilpa visa viņa dzīve.
Pateicoties Boiko ģimenes rūpīgi saglabātajiem arhīva materiāliem, kas šobrīd nodoti izpētei LLMC, izstādes ietvaros tiks rekonstruētas Boiko 90. gados īstenotās instalācijas, kurās tika izmantots sāls, stikli, foto un video. Par izstādes pamattēmu izvirzīts sāls kristāls – Jura Boiko instalāciju pamatelements. Mākslinieku sāls kā materiāls saistīja ar tā kristāliskās struktūras spēju ietekmēt smalkus enerģētiskos procesus cilvēkos un vidē, taču vienlaikus sāls raksturo Jura Boiko darbību Latvijas konceptuālās mākslas laukā, ikkatru parādību izpētot līdz tās dziļākajam slānim.
Izstādi veido mākslas zinātniece Māra Žeikare sadarbībā ar restauratori Evitu Melbārdi. Izstādes iekārtojuma autori – arhitektu birojs SAALS.