Patriotiska katarse piemeklēs Parīzē skatāmās izstādes Arrrgh! Monstres de Mode/Modes monstri apmeklētājus no Latvijas, kad eksponātu vidū viņi atpazīs pašmāju dueta Mareunrol's – Rolanda Pēterkopa un Mārītes Mastiņas- Pēterkopas – darbus. Te nu viņi ir – tēva un meitas figūras ar būrīšos iesprostotām galvām, latviešu dizaineru kolekcijas Privātdetektīvs (2008) varoņi. Viņus uzmanīgi vēro aizdomīga izskata meitene muša ar spārniem un košu krokodila galvu – meitene ir no slavenā, lieliskā beļģu modes mākslinieka Valtera van Beirendonka kolekcijas SexClown (2008).
Digitālās mākslas centrā La Gaîté Lyrique aplūkojamās izstādes idejas autori un kuratori ir Grieķijas laikmetīgās vizuālās kultūras apvienības Atopos mākslinieki. Šis kolektīvs jau desmit gadu sadarbojas ar muzejiem, mākslas un dizaina centriem visā pasaulē. Atopos īsteno novatoriskus projektus, kas veltīti cilvēku augumam un kostīmiem. Ekspozīcijai Parīzē atlasīti 58 autoru darbi – tērpi, kuros var ieraudzīt "monstru pazīmes". Kuratori norāda, ka senie grieķi ar vārdu "monstrs" raksturoja visu, kas bija dīvains, – arī debešķīgus fenomenus – un prasīja paskaidrojumu.
Muzejs pacieš visu
Divos pēdējos gadu desmitos modes izstādes ir okupējušas labākos muzejus Ņujorkā, Londonā, Parīzē, Berlīnē, Romā, Tokijā un citur. Visu pasauli apceļojusi Džordžo Armāni retrospekcija, kuru iekārtojis mākslinieks un režisors Roberts Vilsons. Savu arhīvu retrospekcijās izrādījuši Džanni Versačes mantinieki un Vivjena Vestvuda. Ar sajūsmu tikusi uzņemta Aleksandra Makvīna tērpu parāde, kura tika organizēta gadu pēc mākslinieka nāves. Elzas Skjaparelli un Mjučas Pradas neiespējamās sarunas, Luija Vitona un Marka Džeikobsa partnerība cauri gadsimtiem, Valentīno mantojums, Žana Pola Gotjē ceļš no enfant terrible līdz klasiķa statusam – šie stāsti ir apdziedāti ne tikai stila un modes žurnālu lapās, bet arī muzejos un galerijās.
No visām "glamūra izstādēm", kuras esmu redzējis, vislabāko iespaidu atstājusi Radikālā mode/Radical Fashion, kas 2001.– 2002. gadā tika demonstrēta Viktorijas un Alberta muzejā Londonā. Ekspozīciju veidoja šā muzeja pieredzējusī kuratore Klēra Vilkoksa, kura sapulcināja visus nozīmīgākos vārdus: izstādē piedalījās Azedīns Alaija, Huseins Šalajans, Comme des Garçons, Helmūts Langs, Žans Pols Gotjē, Maison Martin Margiela, Aleksandrs Makvīns, Isejs Mijake, Džunja Vatanabe, Vivjena Vestvuda un Jodzi Jamamoto. Izstādes saturs, iekārtojums un atmosfēra izgaismoja dizaineru domu gājienu un viņu radītās modes vietu mūsdienu kultūrā.
Bjorkas pirksts
No Parīzes izstādes Arrrgh! Monstres de Mode gaidīju ko līdzīgu – šābrīža situācijas fiksāciju modes mākslas radikālajā galā. Projekta pieteikumā ir teikts, ka ekspozīcija "izaicina mūsu skaistuma un identitātes koncepcijas un demonstrē avangarda darbus, kas nojauc barjeras starp kostīmu un apģērba dizainu", un šeit pārstāvētā mode sniedz atbildi nevis uz jautājumu "kas es esmu", bet "ko es piedzīvoju".
Izstāde cenšas atbildēt uz vēl vienu jautājumu – kas ir mode un kostīms, kas ir industrija un nepieradinātie mākslinieki, nosacīti alternatīvais spārns. Mode ir cikliskums, arī inerce, nepieciešamība reizi pusgadā izšaut jaunu kolekciju un veiksmīgi to pārdot. Savukārt kostīms pieder teātra un teatralitātes pasaulei, tas ir ārpus laika un sezonalitātes važām. Kostīms paredz spēli – gan ar identitāti, gan ar nežēlīgo apkārtējo pasauli. Tāda ir liela daļa eksponātu izstādē Modes monstri – kostīms kā bruņas un aizsardzības līdzeklis.
Šie darbi piedāvā alternatīvu skatu uz lietu kārtību. Kamēr komerciālie dizaineri rīko tradicionālas modes skates, nepieradinātie veido no saviem tērpiem instalācijas un objektus. Samierināt abas puses var tikai tāda personība kā Bjorka – popkultūras ikona, kura baro šo kultūru ar savu revolucionāro garu. Tieši Bjorka par leģendāriem padarīja gan Aleksandra Makvīna, gan Bernharda Vilhelma tērpus. Protams, ir tādi modes mākslinieki, kuriem izdodas sēdēt uz diviem krēsliem vienlaikus. Viņi gan nonāk industrijas apkampienos un veiksmīgi tirgo savus izstrādājumus, gan saglabā neatkarīgo tvērienu un netiek uzskatīti par nodevīgi komerciāliem. Tādi ir dānis Henriks Vibskovs, jau pieminētais vācietis Bernhards Vilhelms, anglis Gerets Pjū (februārī viņa modes skatē Parīzē pirmajā rindā sēdēja un jūsmoja Šēra) – viņu veikumu varat baudīt šajā izstādē. Te ir arī veterāni Aleksandrs Makvīns, Maison Martin Margiela, Isejs Mijake, Riks Ouenss, Valters van Beirendonks un Žans Pols Lespaņārs.
Fantāzijas augļi un dārzeņi
Modei, kuru redzam veikalos, ir jābūt funkcionālai, ikdienā lietojamai. Modei, kuru rāda muzejos, tādai obligāti nav jābūt. Daži dizaineri rada modi nevis veikaliem, bet muzejiem un teātriem – viņi grib pārlēkt pāri patērētāju galvām un uzreiz nolaisties "mākslas vēsturē".
Kāpēc mīlēja un joprojām mīl spilgtākos beļģu un japāņu dizainerus? Tāpēc, ka viņi varēja būt radikāli un radoši, izjuta un izpauda savu laiku un bija "gatavi valkāšanai". Darbi, kas ir atlasīti izstādei Parīzē, ir dizaineru fantāzijas auglis (dažreiz pat dārzenis), taču šo augli neviens nevilks mugurā, to var pielaikot virtuāli vai iztēlē. Jā, daži eksponāti piedalījās teātra izrādēs, piemēram, Valtera van Beirendonka tērpi Parīzes operas baletā, citus var iedomāties kādā popmūzikas šovā – jūs taču piekritīsiet, ka Mareunrol's kostīmi un galvasrotas vislabāk piestāv duetam Instrumenti.
Glābjošais apmatojums
Šķiet, uz ikdienas dzīvi, ja vien jūs nenodarbojaties ar akcionismu Pussy Riot stilā, šī mode neattiecas, un tajā pašā laikā tā nosaka sabiedrības diagnozi. Šī mode piestāv sabiedrībai, kura dzīvo uz robežas starp reālo un virtuālo pasauli, tā simbolizē cīņu par identitāti laikā, kad privātums ir atcelts. Paradoksāli, taču šī mode ir jūsu materializējies avatārs. Ja internetā ieliekat fotogrāfiju, kurā izskatāties simtreiz labāk nekā dzīvē, jums varētu noderēt kostīms – skafandrs. Galvas vietā – kaste! Tas ir ērti, ja negribat būt pamanīts un atmaskots.
Ja jūsu ķermenis nav perfekti veidots, to var paslēpt, pilnībā noklājot ar matiem. Matainie monstri vispār ir topā daudziem māksliniekiem (ietekmīgākais speciālists visos apmatojuma jautājumos ir Čārlijs Le Mindu). Dažus patīkamus sīkumus un aksesuārus var iegādāties tepat La Gaîté Lyrique veikalā – teiksim, solidarizējoties ar Pussy Riot, var nopirkt adītu sejas masku. To par 75 eiro jums piedāvā franču radošais kolektīvs Andrea Crews, kura sauklis ir "Mode – māksla – aktīvisms". Tāda aktīvisma izpārdošana!
Izstarojot nepraktiskumu
Sākumā izstāde var tracināt ar savu pašmērķību un dramaturģijas trūkumu: saukt par modes monstriem porolona lelles un balto spoku ģimenīti būtu pārāk liels kompliments. Pētīt apmeklētājus – mākslas skolu studentus, dažāda vecuma modes frīkus, blogerus un citas brīvdomīgi noskaņotas pašnodarbinātas personas – ir interesantāk nekā eksponātus. Ar laiku koncepcija kļūst skaidra: ja šī nav "mode", nav vērts analizēt tendences, pētīt fasonus, siluetus, krāsas, materiālus, meklēt atsauces un citātus, ir jāatrod cita pieeja "monstru" preparēšanai – šeit ir izstādīti gan studentu, gan pusmūža slavenību darbi, taču kuratoru atlase apliecina, ka visi mākslinieki ir domubiedri, viņi kustas vienā virzienā un viņu radošās brāzmas, radošie uzliesmojumi labi saskan savā starpā.
Mareunrol's modeļi no kolekcijām Naktsmurgi (2006) un Privātdetektīvs (2008) ideāli jūtas šajā kompānijā, turklāt tie izskatās cilvēkam – potenciālajam valkātājam – draudzīgi. Taču lielākā daļa izstādīto tērpu lepojas ar savu nepraktiskumu. Visur vilkt aiz sevis pūķa asti nav pārāk ērti, galu galā jums kļūs ļoti karsti. Šādā kostīmā vienu reizi var ierasties Mākslas akadēmijas karnevālā un pēc tam sūtīt to otrreizējai pārstrādei. Jā, visos monstru modes tērpos ir jūtama enerģija, bieži vien tā ir protesta un ekoloģiskā patosa enerģija. Tērpi ir koši un kliedzoši – tādos var doties uz kādu demonstrāciju vai vismaz praidu.
Visiem ir jāslēpjas
Kostīms palīdz norobežoties no apkārtējās vides – gan estētiski, gan fiziski. Kostīms ir jūsu patvērums, čaula, gliemežvāks, otrā vai pat trešā āda. Jūs varat uzvilkt tērpu – dzīvnieku, tērpu – ziedu, tērpu – koku vai pat tērpu – zirga gaļas desiņu. Var efektīgi paslēpties aiz biezām bizītēm un matu kārtas. Var uzvilkt kaut ko ļoti apjomīgu un telpisku, lai svešinieks nespētu ielauzties jūsu personiskajā telpā. Izstādē ir arī tērps – ierocis, tērps – kiborgs, tērps – sarkofāgs.
Galvenā tendence – visiem jāslēpjas, tērps noklāj visu ķermeni un stingri norobežo teritoriju ap sevi; atcerieties, ka jums uz galvas ir milzīgs kubs, koka ritenis, lāča vai zaķīša maska. Tērps sludina īpašnieka neatkarību un neaizskaramību. Mode, kas tiek slavināta žurnālos un celta uz pjedestāla dārgos veikalos, par savu virsuzdevumu parasti izvirza seksuālo vēlmju stimulēšanu. Modes monstri neraisa šādu seksuālo apetīti, uz visiem apkārtējās pasaules kairinājumiem katrs no viņiem atbild ar dzēlīgu un ļoti individuālu grimasi.
Arrrgh! Monstres de Mode
Digitālās mākslas centrā La Gaîté Lyrique
Parīzē līdz 7.IV
Biļetes EUR 7
www.gaite-lyrique.net
www.atopos.gr