Lai arī starptautiskie finanšu eksperti norāda, ka vairumā pasaules valstu nav pieņemts valstiski atbalstīt pašvaldību pārziņā esošās kultūras un interešu izglītības iestādes, es uzskatu, ka mūsu kultūrizglītības sistēmas pirmais posms – bērnu mūzikas un mākslas skolas – ir svarīga valsts kultūrpolitikas sastāvdaļa. Jo tām ir būtiska nozīme gan Dziesmu svētku tradīcijas nepārtrauktības nodrošināšanā, gan radošas un ekonomiski konkurētspējīgas sabiedrības veidošanā. Aicinu mūzikas un mākslas skolu direktorus, kā arī audzēkņu vecākus šobrīd aktīvāk iesaistīties sabiedrības informēšanā par šo skolu nozīmi bērnu un jauniešu izglītības un kultūras līmeņa celšanā! Jāņem vērā, ka pamati nākotnes Latvijas sabiedrības radošumam, zināšanām un spējai veidot ekonomiski plaukstošu valsti tiek likti šodien, un par to, kādi izaugs nākotnes Latvijas iedzīvotāji - nodokļu maksātāji, šobrīd vienlīdz lielu atbildību nes gan valsts, gan pašvaldības, gan ģimenes. Tā ir trīspusēja atbildība, kas tuvāko divu gadu laikā varētu tikt nostiprināta mūzikas un mākslas skolu trīspusējā finansējuma modelī, paredzot, ka valsts, pašvaldības un audzēkņu vecāki procentuāli vienādās daļās finansē ar skolu uzturēšanu un mācību procesa nodrošināšanu saistītās izmaksas.
Par to, ka lielā daļā sabiedrības pat valdības līmenī šobrīd trūkst izpratnes par mūzikas un mākslas skolu darbības būtisko pienesumu, veidojot Latvijā uz zināšanām un augstu kultūras izpratni balstītu ekonomiku, liecina jūnijā notikušais 2009. gada budžeta grozījumu process. Saskaņā ar Finanšu ministrijas un sociālo partneru ierosinājumu un nekonsultējoties ar atbildīgo ministriju, kā arī izslēdzot jebkādu diskusiju iespējamību, 2009. gada budžeta grozījumu gatavošanas procesā dotācijas summa, kas bija paredzēta mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba apmaksai atlikušajiem 2009. gada mēnešiem (5,6 milj. Ls), tika samazināta līdz 0.
Taču, ja valsts pārstātu finansēt mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumu, skolas nāktos slēgt, jo pašvaldību rīcībā patlaban nav finansējuma, lai apmaksātu šo skolotāju algas. Lai novērstu draudošo situāciju, Kultūras ministrija pirms budžeta grozījumu apstiprināšanas galīgajā variantā rada iespēju, pārdalot Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai paredzēto finansējumu, novirzīt līdzekļus Ls 1 042 356 apmērā pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai. Pēc tā brīža aprēķiniem, ņemot par pamatu Izglītības un zinātnes ministrijas versiju par vienas pedagoģiskā darba likmes atalgojumu Ls 140 apmērā (kas vēl nav apstiprināta), ar šo finansējumu pietiktu aptuveni 1700 pedagogu likmju atalgojumam līdz šā gada beigām. Taču sakarā ar to, ka IZM joprojām nav noteikusi pedagogu likmes samaksu, nav iespējams izrēķināt, cik likmes katrai skolai pienākas. IZM sola noteikt samaksas lielumu par pedagoga darba likmi līdz jūlija vidum. Tikai tad varēs precīzi uzzināt piešķirtā finansējuma patieso apjomu.
Ieskatam - informācija par KM piešķirto dotāciju pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai:
Pašvaldību 146 mūzikas un mākslas skolām (tostarp - 2 vidusskolām) KM dotē pedagogu darba samaksu (atalgojumu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).
2009.gada valsts budžeta dotācija pedagogu darba samaksai – Ls 11 843 465, no tās 8 mēnešiem - Ls 10 801 109, 3 mēnešiem - Ls 1 042 356 (paredzot oktobrī maksāt algas par septembra mēnesi, novembrī – par oktobra mēnesi, decembrī – par novembra mēnesi, bet atalgojumu par decembra mēnesi maksāt no 2010. gada budžeta līdzekļiem).
Man nav ne mazāko šaubu par to, ka skolu darbība noteikti jāturpina. Arī pašvaldības, kuras ir šo skolu dibinātājas un darbības administrētājas, un audzēkņu vecāki, cik man zināms, nepieļauj domu par skolu slēgšanu. Jāņem vērā, ka mūzikas un mākslas skolas šobrīd nodrošina kvalitatīvu brīvā laika izmantošanas iespēju vismaz 25 000 Latvijas bērniem. Turklāt, kā liecina atsevišķās pašvaldībās veiktie pētījumi, bērniem, kas mācās kultūrizglītības iestādēs, raksturīgas ne tikai īpaši attīstītas radošās spējas un padziļināta interese par kultūru, mākslu un mūziku, bet arī augsta sociālās atbildības un pilsonisko pienākumu sajūta.