Izstādē Novatoru klubs seši latviešu jaunās paaudzes mākslinieki interpretēs dažādus VEF ražotos unikālos izgudrojumus.
● Santa France izveidojusi savu redzējumu par ēdināšanas kombinātu Vefietis (1984);
● Aleksandrs Breže aplūko radioaparātu VEF-202 (1972);
● Eltons Kūns piedāvā savu interpretāciju par pedāļu ģeneratoru (1937) un sporta vingrošanas tiesāšanas sistēmu GIMNAST-2 (1979);
● Elīna Virdziniece attēlo lidmašīnu I-12 (1937) un telefona aparātu TA-68 (1965);
● gaismas avīzei (1967) klāt ķērusies Kristiāna Marija Sproģe,
● Gustavs Voldemārs Lociks izstādes apmeklētājus iepazīstinās ar mikroprocesora komplektu UMK-1 (1987).
VEF brīnumainā, futūristiskā pasaule bija pilnīgs pretstats apkārt valdošajai pelēcībai un stagnācijai. Šeit tika īstenoti ievērojami atklājumi un izgudrotas jaunas tehnoloģijas. Milzīgais PSRS tirgus noiets ļāva rūpnīcai uzņemt milzīgus ražošanas apgriezienus - pašā aktīvākajā periodā VEF tika nodarbināti aptuveni 20 000 darbinieku. Lai motivētu un izceltu rūpnīcas inženieru centienus, tika pasniegti apbalvojumi par novatoriskiem meklējumiem un tika izveidots Novatoru klubs, kam par godu nosaukta šī izstāde.
Novatoru klubs apvienoja tehnoloģiju entuziastus, tajā bija pieejami izglītojoši resursi, bibliotēka ar informāciju par jaunākajiem zinātnes sasniegumiem dažādās valodās, klubs rīkoja zinātniskās konferences, ekskursijas un pasākumus. Tomēr Novatoru klubu nevar vērtēt viennozīmīgi - tā darbība norisinājās zinātniski tehniskās propagandas pakļautībā, izstrādājot ierīces, kas palīdzēja uzturēt ideoloģisko garu un kontrolēt varas pozīcijas. Taču stagnācija savā veidā arī veicināja radošumu - cilvēki prata atrast veidus, kā apiet ierīcēm apzināti uzliktos limitus (piemēram, antislāpētāju - tas ļāva izbēgt no tā saucamā zāģa, kas neļauj uztvert konkrētas radio stacijas).
Gluži kā minēto izgudrojumu autori, arī mūsdienu mākslinieki iet pavisam novatorisku ceļu, izvēloties savu mākslu eksponēt jaunā un vēl maz apgūtā formātā - papildinātajā realitātē. Mūsdienās daudzi VEF apkaimē strādājošie, jaunie informācijas tehnoloģiju uzņēmumi gan iedvesmojas, gan savā ziņā turpina VEF pēctecību, piemēram, Accenture, Mikrotik, LMT.
Izstāde notiks ārtelpās, VEF teritorijā, Brīvības gatvē 214. Papildinātās realitātes izstādi iespējams apskatīt ar viedtālruņa vai planšetes palīdzību, ierīcē lejupielādējot aplikāciju SAN app un to pavēršot pret konkrētu punktu, kurā virtuālais objekts ir novietots. Teritorijā būs pieejama karte, kā arī izvietoti speciāli apzīmējumi, kas ļaus orientēties ekspozīcijas izkārtojumā.
Izstādi organizē inovāciju kustība VEFRESH, izstādes kuratores ir Tīna Pētersone un Maija Rudovska, grafisko identitāti veidojusi Eva Abduļina, tehnisko risinājumu īsteno Overly un SAN app.
Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome. Projektu atbalsta VEF Kultūras pils, Accenture, Pillar.
Izstāde tiks atklāta 30. septembrī, plkst. 18.30 VEF teritorijā, Brīvības gatvē 214, Rīgā. Tā būs apskatāma no 30. septembra līdz 30. novembrim.
Vairāk informācijas par izstādi atrodama VEFRESH mājaslapā vefresh.com un sociālo tīklu kontos.