"Līdz šim neesmu izjutis iedvesmas trūkumu. Man drīzāk ir sajūta, ka muzikālas idejas man burtiski uzbrūk," atzīstas pianists Vestards Šimkus, kurš 18. oktobrī Zirgu ielas koncertzālē pirmo reizi Latvijā atskaņos improvizāciju programmu – Improvizācijas. Pierakstītās un brīvās. Tajā viņš spēlēs gan Volfganga Amadeja Mocarta, Ludviga van Bēthovena un Franča Šūberta fantāzijas jeb pierakstītās improvizācijas, gan ļausies paša brīvo improvizāciju gaitai, kuras stilistikā meklē kopīgo un atšķirīgo laikmetīgajā mūzikā, džezā, arī pasaules mūzikā un senajā mūzikā.
Improvizāciju varā
Pianista uzstāšanās Latvijā iekļaujas ikrudens jaunās mūzikas festivālā Arēna, kas no 14. līdz 20. oktobrim sešpadsmito reizi aicinās nedaudz neparastāk saklausīt mūziku. Klausītājus gaida latviešu un ārzemju komponistu pasaules pirmatskaņojumi, tikšanās ar izciliem Latvijas un ārvalstu mūziķiem, kā arī īpašs koncertceļojums ar Arēnas trolejbusu visas dienas garumā.
"Man vienmēr ir šķitis interesanti, ka klasiskās mūzikas komponisti paši ir bijuši izcili pianisti un liela daļa no viņiem arī lieliski improvizētāji, kuri snieguši brīvas improvizācijas koncertus," stāsta Vestards Šimkus, kuram pašam improvizēšana pie klavierēm ir dabisks, neatņemams radošās pašizpausmes veids jau kopš septiņu gadu vecuma. Šādus koncertus gan viņš pasācis sniegt tikai šogad un konstatējis, ka tieši improvizācijas sniedz vislielāko māksliniecisko gandarījumu. Novembrī pianists sniedzis pilnībā improvizētas mūzikas koncertu Spānijas senās universitātes pilsētas Salamankas teātrī skaņu ierakstu firmas Odradek festivālā. Sekoja koncerts Berlīnē, klavieru izgudrotāja Bartolomeo Kristofori vārdā nosauktā klaviersalonā un pianistu festivālā uz vēsturiskajām āmuriņklavierēm atskaņojot lielmeistaru fantāzijas, bet uz mūsdienu klavierēm – savējās. Vestarda improvizācijas skanējušas arī aizvadītās vasaras nogalē Puplanžas klasiskās mūzikas festivālā Ženēvā. 18. oktobrī Rīgā gaidāmo koncertu viņš sakārtojis kā vienotu plūdumu, kurā Mocarta, Bēthovena un Šūberta fantāzijas skanēs pamīšus ar paša pianista improvizācijām. Mājīgā, nelielā Zirgu ielas koncertzāle, kuras augstie griesti ļauj skaņai cirkulēt gaisā, viņa vērtējumā ir ideāla telpa šādiem koncertiem. Tur ir arī jauns Petrof firmas flīģelis. Pusi no koncertprogrammas, kas tur skanēs, veido Mocarta, Bēthovena un Šūberta fantāzijas, kas vēsturiski ir zināmas kā viņu koncertu pierakstītas improvizācijas. Vestards stāsta, ka Bēthovena Fantāzija op. 77 bijusi improvizācija, kuru aptuveni tādu viņš bieži spēlējis savos koncertos. Draugi un domubiedri esot viņu mudinājuši to pierakstīt, ko meistars pēc ilgas pārliecināšanas beidzot arī izdarījis. "Tā patiešām ir diezgan brīva improvizācija, neiespīlēta nekādās klasiskās formās un pat nekādos tonalitāšu virzības principos: tā sākas sol minorā un beidzas Si mažorā. Tajā sastopamas dažnedažādas tēmas, kontrasti un pēkšņi pavērsieni. Arī Mocarta re minora Fantāzija ir izteikta improvizācija, kur daudzas brīvās pasāžas ir pierakstītas ar mazām notiņām, jo ir konkrētas harmonijas (akorda) apspēlēšana. Savukārt Francis Šūberts savu Fantāziju improvizējis salonvakaros draugu lokā un pierakstījis vairākos paņēmienos."
Iedvesma no gaismas
Vestardu ieinteresējis Šūberta skaņdarba kataloga numurs – 605 A. "Eksistē arī Fantāzija Nr. 605, kas ir ļoti līdzīga un nav pabeigta. Pēc kāda laika viņš otrreiz ķēries klāt improvizācijas pierakstam. Šīs notis pazuda uz apmēram 140 gadiem – līdz XX gs. 60. gadu sākumam, kad tās beidzot atrada. Pirmā šo improvizāciju nospēlēja austriešu pianiste Lilija Krauza, Youtube ir atrodams Fantāzijas pirmatskaņojums. Tas ir reti spēlēts, bet debešķīgi skaists skaņdarbs. Tas ir viens no vēlīnā Šūberta skaistākajiem un apgarotākajiem opusiem, noskaņa atsauc atmiņā viņa Do mažora stīgu kvinteta lēno daļu." Gluži dabiski šķitis lielmeistaru darbus apvienot ar brīvajām improvizācijām, kuras rodas klausītāju acu priekšā un nekad neatkārtojas. "Improvizēta un pierakstīta mūzika, manā skatījumā, nekad nav konfliktējušas. Manuprāt, improvizācija ir impulss un avots pierakstītajai mūzikai. Es pats, piemēram, nekomponēju matemātiskus risinājumus uz papīra, bet spēlēju, spēlēju, improvizēju, kamēr ir radies kaut kas tāds, ko ir vērts pierakstīt," atklāj Vestards Šimkus, kurš sevi apliecina arī komponista ampluā. Viņš ir divu klavierkoncertu, kinomūzikas, teātra mūzikas, kamerdarbu un klaviermūzikas skaņdarbu autors. Vestarda kompozīcijas izdod vācu prestižais apgāds SCHOTT Music & Media. Par mūziku Lailas Pakalniņas spēlfilmai Ausma Vestards Šimkus 2016. gadā saņēma Latvijas augstāko apbalvojumu kinomākslā – Lielo Kristapu.
Bet ko tad, ja jāimprovizē, bet nav iedvesmas? "Tā nav bijis. Dažkārt ir pat grūti izsijāt, kuras idejas ir vērts izpaust improvizācijās un kuras vēl vajag nogatavināt. Ideju uzbrukšanu īpaši sajutu, gatavojot mūziku koncertizrādei Novecento, kas daļēji ir komponēta un daļēji – improvizēta. Muzikālo ideju bija tik daudz, ka katram muzikālajam numuram radās vairāki varianti. Bieži vien daži arhetipi (intonatīvi vai ritmiski elementi) ilgstoši vajā manu iztēli. Lai no tiem tiktu vaļā, es tos iepinu improvizācijās," pianists paskaidro. Viņš īpaši augstu vērtē tēlainu mūzika (kas nozīmē arī konkrētas sajūtas izpausmi) un atklāj, ka ļoti iedvesmojas no vizuālās mākslas. "Varu stundām ilgi skatīties vienā gleznā, burtiski ieejot tajā. Visvairāk mani fascinē, kā gleznotājs mācējis uzgleznot gaismu. Gaismai ir krāsa, tai ir noskaņa. Gaisma man kaut ko stāsta un izraisa manī ļoti nozīmīgas sajūtas, kuras varu izpaust mūzikā. Sevišķi improvizētā mūzikā, ļaujoties spontānai iedvesmai, kas, starp citu, koncertos ir aktīvāka nekā mājās. Esmu konstatējis, ka klausītāju priekšā improvizācijas izdodas vislabāk. Tas ir pavisam cits koncentrēšanās un saņemšanās līmenis." Starp citu, gaismas tematikai būs veltīts nākamais lielais Vestarda Šimkus jaundarbs, kuru viņš raksta jauniešu korim Maska, ar klavierēm, kuras pats spēlēs pirmatskaņojumā 23. decembrī Rīgas Domā.
Arēnas trolejbusā
Festivālu Arēna 14. oktobrī Rīgā atklās unikāls projekts Četras telpas, kas visas dienas gaitā piedāvās iespēju apmeklēt četrus koncertus dažādās Rīgas vietās. Pilnībā šo muzikālo piedzīvojumu varēs izbaudīt, dodoties braucienā ar īpašo Arēnas trolejbusu komponista Andra Dzenīša sabiedrībā, kas ļaus dzirdēt gan koncertus, gan stāstus par mūziku un dzīvi. Ceļojums sāksies ar Folkmūzikas pēcpusdienu Kalnciema kvartālā plkst. 11, 12.30 vai 14, kur ar savu jauno etnominimālisma programmu uzstāsies džeza kontrabasists Staņislavs Judins un etnomūziķe, grupas Tautumeitas līdere Asnate Rancāne. Tā tikko izdota arī mūzikas albumā Op. 2. Pēc tam jādodas uz Šarlotes ielu 18, kur kluba ONEONE pagrabā notiks elektroakustiskais koncerts Sapņu zvēri plkst. 13.30, 14.30 un 15.30. Tur vokālās grupas Putni izpildījumā pasaules pirmatskaņojumus piedzīvos šveiciešu komponista Beata Gīzina Traumtiere (Sapņu zvēri) un latviešu komponista Platona Buravicka Sprut astoņām sieviešu balsīm un oktofoniskajai elektronikai. Nākamajā pieturā – koncertā Suņi, sievietes, dievi un spoki – Ģertrūdes ielas teātrī plkst. 17 The Alpaca Ensemble no Norvēģijas un dziedātāja Alvīne Pričārda cels priekšā kompozīcijas, kas spilgti un oriģināli reprezentē mūsdienu muzikālā teātra valodu. Arēnas trolejbuss pasažierus gaidīs Rīgas centrā plkst. 13, lai aizvestu uz Kalnciema kvartālu, no kurienes pēc tam vedīs uz Šarlotes ielu un tālāk uz Ģertrūdes ielas teātri. Festivāla pirmo dienu noslēgs Klubu nakts klubā Nemiers, kas sāksies plkst. 21 un kur akadēmiskās mūzikas īskoncerti dzīvā izpildījumā mīsies ar dīdžeju Toma Auniņa un Oriole priekšnesumiem.
15. oktobrī plkst. 17 Rīgas Reformātu baznīcā starptautiskajā Trio Orbit muzicēs komponiste un pianiste Gundega Šmite kopā ar grieķu akordeonistu Panajotis Androglou un Dimitri Marondi (elektronika). Latvijas Radio bigbends 17. oktobrī LNB Ziedoņa zālē pirmoreiz atskaņos Latviešu džeza svītu (Nr. 2), kurā apkopoti komponistu, pianistu Krista Auznieka, Rūdolfa Macata un ģitārista Matīsa Čudara jaundarbi. Vienlaikus tā būs CD prezentācija. Ar koncertu Made in Belgium. No Balkāniem līdz džezam 19. oktobrī VEF Kamerzālē Rīgā un 20. oktobrī Hotel Promenade Hika zālē Liepājā festivālu noslēgs instrumentālais kvintets no Beļģijas Aranis, kas virtuozi balansē uz mūsdienu akadēmiskās, Balkānu, klezmeru, panku, džeza un tango mūzikas robežām.