Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Piektdiena, 3. maijs
Uvis, Gints

Mūzikā Kalevalai pa pēdām

Pasaulē šogad plaši atzīmē somu nacionālā klasiķa Žana Sibēliusa un dāņu komponista Karla Nilsena 150. dzimšanas dienu. Vadīt abiem klasiķiem veltīto koncertu Lielajā ģildē 4. decembrī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris aicinājis Petri Sakari, vienu no nozīmīgākajiem savas paaudzes somu diriģentiem un Ziemeļvalstu komponistu mūzikas aktīviem popularizētājiem.

Pirmskoncerta sarunās Oresta Silabrieža sarunbiedri būs Karla Nilsena Klarnetes koncerta atskaņojuma solists, klarnetists Egīls Šēfers, kurš jau daudzus gadus ir Dānijā strādājošā izcilā pūšaminstrumentu kvinteta Carion mūziķis, rakstniece un tulkotāja Anna Žīgure un rakstnieks, publicists Juka Rislaki (LĢ Lielajā zālē plkst. 18.)

Petri Sakari diriģē vadošos Somijas simfoniskos orķestrus, vairākus gadus bijis Islandes SO mākslinieciskais vadītājs, un tieši viņam bija gods vadīt Reikjavīkas jaunās koncertzāles Harpa (Arfa) atklāšanas koncertu 2011. gadā. Sakari bijis vadošos posteņos Zviedrijas kamerorķestrī, Lohjas pilsētas orķestrī, Jēvles simfoniskajā un Turku Filharmoniskajā orķestrī. Kā viesdiriģents daudz uzstājies Dānijā un Zviedrijā, koncertējis arī ar Bonnas, Štutgartes Zārbrikenes, Monpeljē, Vīnes, Hāgas, Ljēžas, Luksemburgas, Bornmutas, BBC u. c. simfoniskajiem orķestriem, vadījis operu un baletu uzvedumus Somijas, Stokholmas, Gēteborgas, Malmes un Islandes operās. Kritiķi par Petri Sakari saka - "ugunīgs tvēriens", "dziļš intelekts", "mērķtiecīga virzība". Petri Sakari diriģētajos ierakstos, kas izdoti mūzikas namos Chandos, Naxos, Classics un Alba, ir arī Žana Sibēliusa un somu nacionālā romantiķa Lēvi Madetojas visu simfoniju cikli. Daži no viņa diriģētajiem Sibēliusa darbiem skan leģendārā režisora Paolo Sorentīno filmas Dievišķais (Il Divo) skaņu celiņā. No Sibēliusa radošā mantojuma dzirdēsim Pirmo simfoniju un simfonisko poēmu Tapiola, kuras skaņās gleznota eposa Kalevala noslēpumaino meža ainu burvība un pats meža valdnieks, ķērpjuvārdis Tapio. Tieši šis skaņdarbs ir viesa izvēle gaidāmajā programmā.

Petri Sakari. Izvēlējos simfonisko poēmu Tapiola, lai parādītu Sibēliusa muzikālo un stilistisko pārmaiņu no Pirmās simfonijas līdz pēdējam lielajam orķestra darbam, kuru radīšanu šķir gandrīz trīsdesmit gadu. Šī ir mana pirmā iespēja viesoties Rīgā un Latvijā. Taču 90. gadu beigās Ālandu salās es diriģēju kamerorķestri, kurā spēlēja daudzi latviešu mūziķi. Toreiz atskaņojām Džeka Metsona muzikālā teātra izrādi Katrīna.

Kāds ir jūsu pienesums un izaicinājumi Sibēliusa jubilejas gadā?

Man pašam Sibēliusa jubilejas gads sākās janvārī Reikjavīkā, kur savulaik vadīju Islandes simfonisko orķestri, un nu bija iespēja kopā ar viņiem iestudēt un Islandē pirmatskaņot Sibēliusa svītu Kullervo. Vīru kora un soprāna partijas somu valodā brīnišķīgi izpildīja islandiešu mākslinieki. Nupat oktobrī diriģēju Sibēliusa Pirmo simfoniju Gēteborgā. Viens no galvenajiem personīgajiem izaicinājumiem šosezon man ir turpināt nodarboties ar vijoļspēli. Ir viens klavieru trio, kurā spēlēju. Man ir ārkārtīgi būtiski uzturēt fizisko kontaktu ar instrumenta spēli un praktizēt dzīvo muzicēšanu.

Kas Sibēliusa gadā jūs uzrunājis kā vērotāju?

Pilnais simfoniju cikla atskaņojums Berlīnes filharmoniķu un Saimona Retla lasījumā Berlīnē un Londonā. Pateicoties Sibēliusam pievērstajai īpašajai uzmanībai, daudzviet atskaņojumus piedzīvoja līdz šim retāk spēlēti darbi, piemēram, Kullervo, kā arī agrīnie skaņdarbi, kad viņš Vīnē studēja pie Karla Goldmarka.

Kas Sibēliusu dara tik nozīmīgu pasaules mūzikas kontekstā?

Sibēliuss bija viens no pēdējiem lielajiem simfoniķiem. Savas simfonijas viņš balstīja klasiskajās formās un vienlaikus nemitīgi atjaunoja šo žanru, savā ziņā arī padarīja koncentrētāku. Viņš attīstīja arī tonālo un motīvu tehniku, tas skaidri dzirdams arī Tapiolā. Starp citu, ja vien iespējams, vajag aizbraukt uz Sibēliusa ģimenes ārpilsētas māju Ainolu. Esmu tur viesojies vairākkārt, un varu teikt, ka, ieejot brīnišķīgajā koka ēkā, raisās dziļas cieņas izjūtas. Māju ieskauj mežs un lauki, un tur viegli sajust avotu, kur Sibēliuss smēlās iedvesmu savai mūzikai. Sibēliuss Somijā joprojām ir visvairāk atskaņotais komponists. Savas dzīves laikā viņš bija varena, ļoti ietekmīga personība mūzikas dzīves ainā. Jaunie komponisti raugās uz Sibēliusu kā jauna ceļa aizsācēju un nebeidzamu iedvesmas avotu.

Mūsdienu somu saikne ar saknēm joprojām ir vitāla?

Runājot par Tapiolu, vēlos uzsvērt, ka ikvienam somam būtu jāapzinās eposa Kalevala nozīmīgums mūsu nacionālajā kultūrā. Mana tēva vārds bija Tapio, un mūsu vasaras mājas saucas Tapiola. Tēvocim un tantēm no tēva puses vārdi tika doti no Kalevalas. Patiesībā arī man ir otrs vārds, un tas ir Kullervo - diezgan traģisks personāžs Kalevalā. Tā kā ilgi esmu uzturējies Islandē, saskatu diezgan ciešu saikni starp islandiešu sāgām (īpaši Eddas dziesmām) un Kalevalu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pa Latviju turpina kursēt Ziedoņa vilciens

Vilciena sastāvs, kura vagonu logus iepriekšējā gadā rotāja ziedoši ķirši, šogad ieguvis zaļumu un aicina ceļot pa Latviju, turpinot projektu Ieraugi, Sajūti, Noķer Ziedoni. Elektrovilcien...

Štruntu pētīšana

Pēdējā laikā esmu sapratis, ka nesātīga apaugšana ar mantām ir viena no tām retajām īpatnībām, kas mūs atšķir no pārējās kustoņu pasaules

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja