Uzveduma horeogrāfes ir Regīna Kaupuža un Agnese Andersone, diriģents – Andrejs Jansons. Baleta uzvedumā izmantotas Ēvalda Dajevska vēsturiskās oriģināldekorācijas. Libreta autori – B. Skulte un R. Kaupuža. Kostīmu māksliniece Elita Patmalniece, gaismu mākslinieks – Kārlis Kaupužs. Savukārt M. Lasmaņa Pasakas par koklētāju pasaku tiecēja lomu uzņemsies aktieris Rūdolfs Plēpis. Programmu atskaņos Rīgas Skolēnu pils kokļu ansambļa Austriņa jaunākā grupa (sākot ar pašiem mazākajiem) un Rīgas kokļu grupa – kopā 40 koklētāji.Trimdas latviešu komponists, diriģents un ērģelnieks Bruno Skulte (1905 - 1976), Latvijā palikušā komponista Ādolfa Skultes brālis, baletu Koklētājs un velns pabeidza 1969. gadā, un tā paša gada oktobrī tas piedzīvoja pirmizrādi Ziemeļamerikas latviešu II kokļu svētkos Toronto diriģenta Andreja Jansona vadībā. Taču B. Skultes dzimtenē par viņa radošo veikumu, tajā skaitā oriģinālo baletu, kura orķestra stīgu instrumenti ir kokles, tolaik nekas nebija zināms. Kopš 1944. gada, kad viņš devās trimdā, līdz mūsu valsts atjaunošanai viņa vārds Latvijā bija liegts. Pēc atsevišķiem koncertizpildījumiem un ieraksta beidzot arī Latvijas Nacionālās operas repertuārā nonākusi viņa mūzikas drāma Vilkaču mantiniece.
„Bruno Skulte kokļu mūzikai pievērsās 60. gadu sākumā. Es toreiz vēl spēlēju Pitsburgas simfoniskajā orķestrī un neko daudz nezināju, kas notiek Ņujorkā. Vairākas meitenes manos gados bija sākušas koklēt, un Bruno Skulte bija iemīlējis šo instrumentu. Kā pirmās viņš koklei uzrakstīja trīs dejas, sekoja rinda tautas dziesmu apdaru un beidzot - balets,” stāsta A. Jansons, kurš bijis B. Skultes uzticams draugs un kolēģis.
Komponists gribēja uzrakstīt baletu, kur kokles izmantotas kā orķestra instruments. ASV un Kanādas latviešu vidē tolaik bijušas pieejamas tikai etnogrāfiskās kokles - tām bija 13 stīgas un uz tām varēja spēlēt tikai vienā toņkārtā. Meistari izgatavojuši vairākas kokles mi un do toņkārtās, no Latvijas bijusi vienīgā sol kokle. B. Skulte baletā pat paredzējis laiku, lai mūziķes paspētu nolikt vienu kokli un paņemt citu.
Pirmizrādē A. Jansons gan diriģējis, gan pats spēlējis oboju un kokli, jo bija jātaupa nauda. Komponists bijis pārāk slims, lai brauktu uz pirmizrādi Toronto, taču ieradies uz izrādi Ņujorkā 1970. gada ziemā. Kopš tā laika balets nekur nav rādīts. Tiklīdz kritis dzelzs priekškars un A. Jansonam radusies iespēja uzņemt kontaktus Latvijā, viņš mēģinājis iedzīvināt šo ideju. Vispirms runājis par to Latvijas Nacionālajā operā, tomēr dzirdīgas ausis atradis tikai pēc 20 gadiem Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas vadītāja Arvīda Bomika un Regīnas Kaupužas personā.
Jaunā, R. Kaupužas un A. Andersones horeogrāfija gājusi klasiskā baleta ceļu. „Tas bija izaicinājums - klasiskais balets ar kokļu mūziku,” uzsver R. Kaupuža, kura atbilstoši veidojusi arī libretu. „Man jautāja, vai negribi kaut ko interesantu? Protams, ka gribu. Piedāvājums bija pārsteidzošs, jo līdz šim nebiju strādājusi ar tautas mūziku. Es ar mūziku un libretu varēju rīkoties kā gribu – šo priekšrocību es, protams, izmantoju. Uzaicināju savu audzēkni Agnesi Andersoni, kura pie manis mācījās jau Rīgas Horeogrāfijas skolā un arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur beigusi horeogrāfijas nodaļu. Viņai ir savs rokraksts un laba telpas izjūta. Pati daudz lasīju latviešu tautas pasakas par koklētāju, velnu un vilku, un visbeidzot izveidojām savu versiju,” stāsta R. Kaupuža. Libretu baletam veidojis arī pats B. Skulte.
A. Andersone piekrīt – bijis ļoti interesanti. „Regīna taisa vienā zālē, es - otrā zālē. Tad skatījāmies, vai rokraksti iet kopā. Bērniem tā ir vērtīga pieredze - veidot izrādi. Dejot, tēlot, iejusties lomās. Šāda iespēja ir ļoti reti,” atzīst A. Andersone.
Mīļums, tautiskums un siltums valdīs arī Māra Lasmaņa Pasakās par koklētāju, kuras uz skatuves kopā ar aktieri Rūdolfu Plēpi vēstīs 40 koklētāju orķestris.
M. Lasmanis savas pasakas komponējis 2009. gadā. Māra Vanaga, kokļu kvarteta Kārta vadītāja stāsta: „Man tas ir izaicinājums. Gadiem veidojot festivālu Solari, tas man licis rast jaunus skatpunktus uz kokli. Radās ideja par pasaku projektu, kur mūsdienu autors radītu mūziku un tiktu nolasīta pasaka. Bija tikai viena noruna, ka pasakas būs par koklētājiem un koklēšanu. Lasmanis izvēlējās pasakas, kuras uzrunāja. Es ļoti priecājos, ka tagad visas koklētāju pasakas satikušās vienā projektā.”
M. Lasmanis izpētījis daudz pasaku, kuru tēlu lokā darbojas koklētājs. „Bija jauki padzīvoties latviešu mentalitātē un sajust, ka kaut kas noticis Dobeles pilī un Baltijas jūras dzelmē. Latviešu pasakas raisīja fantāziju un arī mājas sajūtu, bet kokle ir tik latvisks un trausls instruments! Lai to kāds sadzirdētu, esmu gādājis par kuplāku skanējumu,” norāda M. Lasmanis. Komponists to panācis nevis ar pastiprinājuma palīdzību, bet paredzot partitūrā iespaidīgu koklētāju daudzumu.
Baletviencēliens Koklētājs un velns un Pasakas par koklētāju
Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē
Piektdien, 4. novembrī plkst. 12 un 19
Biļetes iegādājamas Rīgas Latviešu biedrībā un stundu pirms koncerta (biļetes uz izrādi plkst. 12 izpārdotas)
Programma īpaši piemērota ģimenēm ar bērniem